Pati pirmā fizikas stunda mūžā

Re kā, man šodien divas 8.klases atnāca uz pašu pirmo fizikas stundu viņu mūžā un īstenībā tā visa stunda bija kā viens tāds āķis, kas arī pēc programmas +/- tā ir plānots. Vispirms ir jāpārdod savs priekšmets – jārada interese un tikai pēc tam var runāt par darbošanos un mācīšanos. Fizika tās pašā būtībā ir par eksperimentēšanu, modeļu radīšanu, dzīves situāciju analīzi, analoģiju veidošanu, skaidrošanu, balstoties uz fizikas likumiem un līdzīgu situāciju prognozēšanu nākotnē.
 

  Vispirms gan pārrunājām drošības noteikumus, viņi man stāstīja par to, kur dažādās vietās mēs varam redzēt gaismas, krāsas, dzirdēt skaņas, par aukstumu un siltumu, par spēkiem un kustībām. Un tad, aiziet – eksperimentējām. Būvējām raķeti no baloniem un striķiem un laidām pāri klasei. Protams, ka katram hronometrs rādīja citu laiku, cik ilgi raķete lidoja un tad mums vajadzēja pārrunāt mērījumu kļūdas, kā tās rodas un kāpēc nepieciešami vairāki mērījumi.

Pie tāfeles izrēķinājām raķetes ātrumu un nospriedām cik tad ātri tas ir. Kopā šodien uztaisījām 60 propellerus no kokteiļsalmiņiem, uzzīmējām un pierakstījām kladēs kādu spēku rezultātā tie griežas. Daudzi skolēni nav pieraduši tā strādāt un viņiem dažreiz liekas, ka tā nav mācīšanās, ja ir jautri un interesanti, bet spēkus zīmēja visi, rēķināja visi, diskutēja par kļūdām visi un pats galvenais – viņiem izdzirdot vārdu “fizika” acis mirdz, nevis pazūd smaids. Mazā uzvara un lielais prieks par to, ka dzirdēju skolēnus pēc stundas, ka nebija gaidījuši, ka fizika būs tik aizraujoša un interesanta un vesels bars pieteicās man uz fizikas pulciņu. Jūhū!