Dr. de Bono savā vienkāršībā

Pirmdienas rītā koši raibā šlipsē un sarkanās zeķēs, tur viņš ir, Edvards de Bono, kārto savus 6 flomasterus, iestellē kodoskopu un dodas apsēsties un paskatīties, kas nu notiks. Pēc gandrīz stundas viņu stāda priekšā kā “spēcīgāks kā Arnolds Švarcnēgers, skaistāks kā Breds Pits un gudrāks, kā bija Alberts Einšteins… ”

6 domāšanas cepures gan ir domātas nedaudz citām nodarbēm, bet, manuprāt, ar tām būtu tīri jēdzīgi sastrukturēt to, kas šodien tur notika. Lai iet šāda secība:

imageimageimageimageimageimage

 

imageBaltā cepure (fakti, informācija)

Pirmdien, 26.oktobrī Rīgas Ekonomikas augstskolā notika ideju grupas „Radošuma pils” rīkota konference “Radoša domāšana un izglītība”, kurā piedalījās „Eiropas radošuma un inovāciju gada 2009” vēstnieks Dr. Edvards de Bono.

Konferences mērķis bija rosināt diskusiju par radošas domāšanas lomu izglītības un apmācības procesā, iespējām radošās domāšanas metodes ieviest Latvijas izglītībā un iepazīties ar Dr. Edvarda de Bono radošās domāšanas metodēm.

Konferenci ievadīja izglītības un zinātnes ministres Dr. Tatjanas Koķes, Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Dr. Anders Paalzow, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Dr. Roberta Ķīļa, uzņēmējas un programmas „Iespējamā misija” patroneses Ingrīdas Blūmas uzrunas par radošuma nozīmi un nepieciešamību Latvijas tālākā attīstībā.

Šajā konferencē Dr. Edvards de Bono vadīja meistarklasi, kuras laikā stāstīja par savām radošās domāšanas metodēm un to, kā tās ir ieviestas dažādu valstu izglītības sistēmās. Konferences gaitā tika prezentēti un lietoti Dr. Edvarda de Bono „Sešu cepuru” un „Laterālās domāšanas” koncepti, kas ir pazīstami visā pasaulē.

Read more of this post

Advertisements

Kas ir tā zināšanu un prasmju armatūra?

Pēc 10. klases Dabaszinību grāmatas prezentācijas izdevniecībā “Lielvārds” man vēljoprojām galvā sēž jautājums: “Vai visiem tas jāmācās?” Vairs ne tik ļoti par to, vai jāmācās fizika, bioloģija un ķīmija atsevišķi vai tīri labi būtu arī dabaszinības, bet tā plašāk par vai tiešām VISIEM TAS jāmācās. Ja 12 gados skolā mēs varam iemācīties kādu miljono daļu no pasaules zināšanām, tad kuru miljono daļu? Un vai visi vienu miljono daļu? Kāds no tā ir labums? Vienlīdzība? Kontrole, ka nepaliks neviens tukšpauris?  Neapšaubāmi saražot 30 000 vienādus izlaiduma modeļus katru gadu ir daudz lētāk un ērtāk. Vismaz īstermiņā noteikti. Taču man tas pats izaicinošākais ir pārdomāt, cik liela vieta tajā miljonajā daļā ir matemātikai. Man visapkārt ir un vienmēr ir bijuši cilvēki, kuriem matemātika bija top prioritāte un man tas ir iedzimis dzimumzīmēs tā nemaz arī nekad nepajautājot sev, kāpēc? Es varu pamatot ar simtiem piemēru, kāpēc cilvēkam būtu nepieciešama matemātika, taču pamatot, ka PILNĪGI VISIEM būtu nepieciešama matemātika es nevaru. Varbūt, ka var būt veiksmīgs scenāriju autors, sprinteris, vijolnieks, burātājs, fotogrāfs, dzejnieks vai dažādu citu sportu, mākslu vai tā saukto radošo profesiju darbonis, tā īsti par aritmētiku vairāk arī neizmantojot?

Man tas šķiet brīnišķīgi, ka mani tagad jau kā zivi, atkal iemet tajā pašā ūdenī, lai saprastu, kas tad ir peldēšana citiem dzīvniekiem, kuriem nav ne spuru ne žaunu.

 

Mana audzināmā 10. klase (humanitārā) uz jautājumu : “Kur man tagad noder vai nākotnē noderēs matemātika?” atbild tā:

Man matemātika noder sadzīvē, piemēram veikalā. Arī nākotnē tā turpinās šo misiju.

Šobrīd matemātika man noder, lai kaut ko saskaitītu, bet visi sīnusi utt. man tagad nekur nav vajadzīgi, jo nestrādāšu tādā profesijā, kurā katru dienu man viņus vajadzētu aprēķināt.

Braucot jūrā, jāzina braukšanas leņķis, bet, manuprāt, kuģim ir kompass, ka leņķi nav tik svarīgi zināt.

Read more of this post

Atklātā stunda ar tehnoloģijām

No 12. – 16. oktobrim Iespējamā misija sadarbībā ar Lattelecom, rīkoja Zināšanu sabiedrības nedēļu Latvijas skolās. Man bija liels prieks piedalīties un vadīt atklāto stundu savā skolā, jo tehnoloģijas ir tā lieta, ko es plaši izmantoju ikdienā, turklāt šīs nedēļas mērķis bija uzsvērt jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozīmi, veidojot mūsdienīgāku mācību procesu, kur man šķita būtiski jēgpilni integrēt tehnoloģijas stundā, lai uzlabotu skolēnu mācību sniegumu.

Pēc stundas sajutos tik lieliski, ka varu saņemt atgriezenisko saiti un ieteikumus no kolēģiem. Tagad man ir ļoti daudz ideju galvā, ko varētu darīt, kas vēl jāpalasa un arī saprotu, kas ir ok un uz kuru pusi man nepieciešams pilnveidot savas stundas. Paldies visiem, kas deva savu ieguldījumu!

Arī nākamajā dienā man pienāca klāt skolotāji un ieteica vēl pāris lietas, kas viņiem vakarā ienākušas prātā, ko vēl varētu uzlabot. Šī atklātā stunda pavēra arī tādu plašāku savstarpējo skolotāju komunikāciju par metodēm, par mācīšanu skolā, par starpprikšmetu saikni un tehnoloģiju izmantošanu klasē.

Par stundā izmantotajām tehnoloģijām.

ACTIVOTE balsošanas pultis izmantoju 3 dažādiem mērķiem – diagnostikai / aktualizācijai stundas sākumā, nostiprināšanai stundas vidusdaļā un refleksijai / formatīvajai vērtēšanai stundas beigās. Fizika 8.klasei ir jauns priekšmets, bet daudzas ar to saistītas lietas skolēniem ir zināmas no dabaszinību, informātikas, mūzikas un citām stundām. Ar pultīm lieliski varēju pārbaudīt cik daudz skolēni, kuri nāk no dažādām skolām, zina par jauno tēmu, turklāt viņiem tas ir interesanti, var spiezt pogas, katrs no viņiem ietekmēt procesu, turklāt arī redzēt kā klasesbiedri ir nobalsojuši. Man kā skolotājam ļoti patīk, ka skolēni uzreiz prasa – Kā tad ir pareizi? Kāpēc tā bija pareizi?

Read more of this post

Uzdevums = sūtība = misija. Vai iespējama?

(daļa no intervijas laikrakstā Zemgale)     [viss raksts (pdf)]

Oktobra pirmajā svētdienā, rīt, atzīmēsim Skolotāju dienu. Šajā laikā pedagogi var atskatīties uz jaunajā mācību gadā paveikto, lai arī aizritējis tikai viens darba mēnesis. "Zemgale" tikās ar Gati Narvaišu, lai iztaujātu kā radās ideja iesaistīties "Iespējamās misijas" programmā un kā jaunais pedagogs izvērtē mācību iestādē pavadīto pirmo darba mēnesi.

Esat jauns pedagogs. Tie gadi, kad pats bijāt skolēns, nav tālā pagātnē. Un tomēr, vai var sacīt allaž dzirdēto, "kad mēs augām, tad gan tā nebija" ?

Mācu skolēnus, kuri par mani ir jaunāki desmit un pat vēl mazāk gadu. Mūsdienās viss mainās tik strauji. Vide, kurā bērni dzīvo ir citādāka, nekā pirms dažiem gadiem. Darba troksnis ir skaļāks, jo bērni jau no mazotnes ir pieraduši pie trokšņa – televizors, radio, mūzikas atskaņotājs – un līdz ar to arī viņu domas ir skaļākas. Arī ar tehnoloģijām jaunā paaudze darbojas daudz labāk, nekā bija ierasts pirms neilga laika. Vide ir izmainījusies salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem.

Tas viss nosaka to, ka arī skolotājam ir jāmainās, un nevar pasniegt mācību priekšmetu tā, kā to darīja pirms desmit gadiem.

Mūsdienās skolēna uzmanību piesaistīt kaut kam vienam var septiņas minūtes. Skolotājam ir jāstrādā radoši un ik pēc septiņām minūtēm, jārod jauna iespēja, kā noturēt skolēna uzmanību. Tā ir lietas, kas jāpieņem. Dzīve iet uz priekšu, vide mainās un cilvēki kļūst citādāki.

Nevar noliegt, ka lielākā daļa mūsu pedagogu saimes pārstāves ir sievietes. Kā jūs to skaidrotu?

Tas ir interesanti! Bet varbūt ar laiku situācija mainīsies. Piemēram, "Iespējamā misijā" no 16 skolotājiem, kuri šogad uzsāka darbu skolās, desmit ir vīrieši. Iespējams cilvēku apziņā ir iesakņojušies stereotipi, ka skolā bērnus izglīto sieviete, policists un ugunsdzēsējs ir vīrietis, friziere ir sieviete un tā vēl arī citās profesijās. Šādi stereotipi varbūt daža apziņā izslēdz iespēju, ka varētu būt citādāk.