Tehnoloģijas skolā un ikdienā

Lidija Kronberga
10.b klases skolniece
Dobeles Valsts ģimnāzija

 

Pirms 3 mēnešiem Iespējamās Misijas veiktā aptauja Latvijas skolās, tajā skaitā arī Dobeles Valsts ģimnāzijā rāda, ka skolēni ir gatavi un jau izmanto tehnoloģijas ikdienā. Turklāt, tehnoloģijas skolēniem ir pieejamas gan mājās, gan arī skolā – 98% skolēnu mājās ir dators un 94% mājās ir interneta pieslēgums un ikviens var izmantot datoru skolā.

Darbs un izklaide pie datora un savstarpējā komunikācija internetā mums ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo lielākā daļa skolēnu pie datora pavada vairākas stundas dienā.

Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. un 11. klašu skolēni atzīst, ka prot uzrakstīt un noformēt dokumentu datorrakstā (94%), prot sagatavot prezentāciju datorā (91%), nosūtīt un saņemt e-pastu (90%) un atrast nepieciešamo informāciju internetā (85%), kas nozīmē tikai to, ka mums – „digitālajiem skolēniem” šīs lietas nav jāmāca, bet jāpielieto dažādu priekšmetu apguvē.

people_stats_infograph

Manā skolā izmanto dažādus tehnoloģiju veidus. Kā piemēru varu minēt datorus, interaktīvās tāfeles, projektorus, mikroskopus, dažādus mērītājus u.c. Man pašai personīgi ļoti patīk, ka mēs izmantojam šīs tehnoloģijas mācību stundās, jo tas ļauj mums labāk saprast mācīto vielu vai arī „iztaustīt” to, ko mēs mācāmies. Ļoti bieži tiek izmantots dators, lai veiktu kādus projektus, referātus vai arī zinātniski pētnieciskos darbus. Vēl, ko varu piebilst, ir tas, ka mani aizrauj tās dabaszinību stundas, kurās mēs izmantojam mikroskopus vai mērītājus, jo ir interesanti veikt dažādus eksperimentus un pētījumus, kas ir kā papildinājums mācību stundai.

Tehnoloģiju izmantošana un apgūšana mums, skolēniem, dod lielisku iespēju jau savlaicīgi sagatavoties darbam nākotnē, kā arī pilnveidot savas zināšanas.

Advertisements

Kvantu fizikas mistērijas 8.klasē

Iespējamās misijas nedēļas ietvaros, fizikas stundu manai 8.b klasei Dobeles Valsts ģimnāzijā vadīja Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš, kurš savu uzstāšanos nosauca “Par fiziku un ne tikai…”

Lai gan parasti kvantu fiziku apgūst jaunieši ar lielāku pieredzi fizikā, Alberta Einšteina citāts “Es saprotu, ka fizika jāpadara tik vienkārša cik iespējams, bet ne vienkāršāka” deva milzīgu motivāciju gan profesoram, kuru skolēni sauca par “skolotāju”, gan arī skolēniem uzmanīgi klausīties un izprast kvantu fizikas mistērijas.

Gatis_DVG_Auzins a3-1

Kvantu fizikā ir daudzas lietas, kas man šķiet nepierastas. Mums ir izveidojusies sapratne, ka, ja klasē pa labi ir durvis un pa kreisi ir durvis, tad es varu iziet pa labajām durvīm vai pa kreisajām durvīm, bet nevaru iziet pa abām durvīm uzreiz,“ stundas laikā stāstīja un rādīja fizikas profesors. Vēl pat pēc stundas beigām skolēns Viesturs prātoja “Interesanti bija iedomāties, kā cilvēks var vienlaicīgi iziet cauri divām durvīm” , turklāt piebilda, ka LU rektors interesanti stāstīja par kvantu fiziku, bet to bija grūti saprast. Arī Ainārs pēc stundas bija domīgs un teica, ka skolotājs pastāstīja pietiekami, lai saprastu, bet arī samulsinātu.

Stundas otrajā daļā saruna aizvirzījās nedaudz nostāk no pašiem fizikas procesiem uz eksperimentiem un cilvēkiem, kas eksperimentus un pētījumus veic. Skolēni teica, ka viņiem patika, ka profesors izstāstīja par to, ko viņš dara un tāpēc fizika viņiem kļuva interesantāka.

Read more of this post

eksperiments un eXperiments

Mazā Fizikas skola ir tāda padarīšana, kur skolēni sanāk kopā un izveido vai izpēta kaut ko, kas atbilst kritērijiem fizika, interesants un kaut kas jauns. Būtībā tā ir vieta, kur skolēni var uzdot sev interesējošus jautājumus par to, kas notiek apkārt un kopā ar mani meklēt atbildes uz tiem. Esam lūkojušies teleskopā, griezuši kartupeļus un rēķinājuši to blīvumus, dūruši caurumus kolas pudelēm un skatījušies kā tās griežas, ja ielej ūdeni, no kociņiem, salmiņiem un bļodām veidojuši dārza apsmidzināšanas sistēmas, mērījuši ķermeņu masas bez svariem, ar lāzeri pētījuši CD ietilpību, kondensatora uzlādi un izlādi, situši kopā lodītes un skatījušies kā tās saduroties pārnes enerģiju, laiduši balonu raķetes, darbinājuši ūdeņraža šūnas auto, pētījuši kur tad tēja atdziest ātrāk, melnā vai baltā krūzē, kausējuši sniegu, skatījušies cik laba siltumizolācija ir skolas sienām, paši no lēcām veidojuši mikroskopu un teleskopu un vēl citus mazākus un lielākus eksperimentus.

Man ir milzīgs prieks, ka skolēni nāk un ar prieku darbojas!

Pavisam nesen bija arī apvienotā novadu olimpiāde fizikā un skolēni, kas nāca un darbojās arī bija tie paši spicākie! Man pašam vislielākais prieks par 3 drosminiekiem no 8.klases, kas piedalījās 9.klašu fizikas olimpiādē, jo 8.klasē jau fizika tik tikko ir sākusies un olimpiādi nemaz nerīko, bet viņi nāca pie manis ar jautājumiem un mēs pastrādājām un parisinājām uzdevumus, un rezultātā tik pāris punkti šķīra viņus no atzinībām konkurencē, kur pārējie dalībnieki fiziku ir mācījušies trīsreiz ilgāk. Turklāt visoriģinālākie risinājumi par sviras svariem ar 4 kausiem un citi nāca tieši no astotajiem, jo tad, ja savā mūžā nekas tāds nav mācīts ir tik plaša telpa izdomai!

Šobrīd ir jauns izaicinājums – 5 cilvēku komanda “Nacionālie Varoņi” no 8.un 9.klasēm cīnās ar konkursa eXperiments neklātienes kārtu uzdevumiem.

Read more of this post