iPad skolās. Kādas ir priekšrocības?

Maija beigās kopā ar 15 citiem skolotājiem un skolu direktoriem no Eiropas biju Londonā uz Apple Professional Development Workshop. Mēs dalījāmies pieredzē par iPad izmantošanu skolās, kā arī uzzinājām vairākas jaunas lietas, ko tālāk nodot skolotājiem savās valstīs.

IMG_0103

Tehnoloģija šajā seminārā nekad nebija primārais. Mēs, skolās, gribam skolēniem mācīt aktuālās prasmes, iemaņas, vērtības un arī zināšanas un mums vajag, lai resursi kvalitatīvi tiktu izmantoti. Lai iekārtas skolās nestāv iepakotas. Ir svarīgi, ka tehnoloģijas māca cilvēks, kas pārzina skolēnus, skolu, standartu, mācību programmu paraugus, eksāmenus. Par jēgpilnu tehnoloģiju mācīšanu jau rakstīju rakstā "Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?". Tāpēc man patīk Apple stratēģija, ka skolotājiem strādāt ar Apple tehnoloģijām māca skolotāji, kas paši darbā ar skolēniem aktīvi izmanto tehnoloģijas.

Planšetdatoru vai klēpjdatoru?

Advertisements

HP OFFICEJET PRO 8500A printera apskats

HP_OFFICEJET_PRO_8500A_PLUS_E-AIO_right_angle

Pirms diviem mēnešiem man piedāvāja pāris mēnešus lietot HP OFFICEJET PRO 8500A PLUS printeri, izmēģināt tā dažādās iespējas skolā un mājās un uzrakstīt savu viedokli tā pielietojumam un iespējām.

Vai personīgām vajadzībām man šādu printeri gribas? Jā. Vai man tas ir nepieciešams? Nē. Vai skolā tāds noderētu? Jā, it sevišķi tādā, kur tiek izmantoti portatīvie datori (un planšetdatori).

Kāpēc ir vērts nopirkt dārgāku printeri?

  • Viss bez vadiem.

    Bezvadu printēšana un skenēšana ir tā funkcija, kas man likās iphoneprintvisnoderīgākā, jo strādāju ar vairākiem datoriem, iPad un iPhone. Līdz šim man bija sarežģīti novietot printeri tādā vietā, lai to varētu pieslēgt jebkuram datoram. Ar šo printeri bija krietni vienkāršāk – noliku plauktā, pieslēdzu WiFi un varēju drukāt no visas WiFi zonas arī blakus telpās. Instalācija uz Mac ir elementāra un neprasa vairāk par minūti, uz Windows datora salīdzinoši vienkārša, taču ar 5 minūtēm ir jārēķinās. No iPhone un iPad var drukāt uzreiz caur AirPrint. Reāli jau daudz nesanāk drukāt no telefona, taču bija 2 reizes, kad tas noderēja – kad ātri vajadzēja izdrukāt e-pastu, kā arī izdrukājot savus mēneša izdevumus, ko regulāri piefiksēju iPhone. Skenējot pa vienai lapai “wireless” funkcija neko daudz nedod, jo tāpat jāstaigā no datora uz skeneri un atpakaļ, taču tad, ja saliek čupu ar lapām un uzliek opciju visas saskenēt vienā dokumentā, skeneris pats paņem lapas pa vienai, saskenē un saliek vienā pdf dokumentā, kas ir ļoti ērti.

    Problēma ar ko bieži saskāros skolā – nevarēju izdrukāt no sava datora, jo ir nokonfigurēts vadu tīkls ar datoriem, no kuriem var drukāt. Turklāt skolā visi ir Windows datori, līdz ar to visi uz Mac veidotie dokumenti jāsaglabā pdf, jāieliek zibatmiņā, dropbox vai e-pastā, jāaiziet pie kāda no datoriem un jāizdrukā. Nav jau nekas traks, taču, ja tas jādara bieži, es zaudēju daudz laika.

Read more of this post

Skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana – apraksts

Man šķiet, ka pirmais priekšnoteikums, lai skolēni patstāvīgi mācīties ir sajūta, ka viņi ir atbildīgi par procesu, par savu darbu, ka neviens viņam neskatās uz pirkstiem un nesaka, ka viņš dara nepareizi, bet ļauj darīt pēc sava prāta un atbalsta. Tāpēc arī es lieku uzsvaru uz prasmēm uzņemties atbildību, izvēlēties, plānot laiku, analizēt informāciju un komunicēt.

clip_image002

Dabaszinības

Dabaszinības skolēni lielākoties ir izvēlējušies tāpēc, ka viņiem nepatīk ne fizika, ne ķīmija un bioloģija tā pa pusei, līdz ar to, lai skolēniem būtu interese, mācības ir jāveido pilnīgi citādas, nekā viņiem ir bijušas pamatskolā šajos priekšmetos. Es nolēmu, ka prasmes un attieksme pret zinātni ir daudz svarīgākas par zināšanām, tāpēc arī plāns ir balstīts uz prasmēm. Papildus jau iepriekš minētajām, skolēni attīsta prasmes veidot video, audio, prezentācijas, uzstāties publikas priekšā, debatēt, meklēt informāciju, sadarboties, argumentēt, lietot IT.

Informātika

Informātika ir priekšmets, kur pārsvarā attīsta prasmes darboties ar datoru. Es uzskatu, ka dators ir tikai palīgrīks, pildot uzdevumus, tāpēc arī izveidoju uzdevumu, kura izpildei ir nepieciešams attīstīt datorprasmes informācijas meklēšanā, blogu veidošanā, prezentāciju veidošanā un virtuālajā komunikācijā.

Kā izveidot savu klasi par izcilu klasi?

Šajā vasarā mēs, 3 skolotāji no Iespējamās misijas (Dana Kalniņa, Dina Sarceviča, Gatis Narvaišs), uzsākām darbu starptautiskā izpētes grupā, ko organizē Teach For All ar galveno fokusu uz izcilām klasēm. Kopā grupā mēs esam 11 skolotāji no Anglijas, Libānas, Igaunijas un Latvijas.

Šīs izpētes grupas ietvaros mēs katrs savā klasē mācību gada garumā veiksim darbības pētījumu, mēģinot pielietot un ieviest metodes, kuras dotu skolēniem vairāk. Par to, ko nozīmē “vairāk” mums bija dziļas diskusijas, taču, ņemot vērā dažādos apstākļus un vajadzības valstīs, kurās mēs mācām, vienojāmies par kritērijiem, kas raksturo izcilu klasi 21. gadsimtā. Visa mācību gada garumā mēs savstarpēji dalīsimies ar savu pieredzi, izmēģināsim veiksmīgākās metodes dažādās valstīs, dažādu vecumu skolēniem, lai saprastu, vai ir metodes, kuras nes labus rezultātus gan Lībijā, gan Latvijā, gan sākumskolēniem, gan vidusskolēniem.

Tikšanās laikā Nešvilā, ASV, mēs vienojāmies par kritērijiem, kas apraksta izcilu klasi (tie ir pieejami zemāk), vērojām stundas dažādās Nešvilas skolās (privātskolās, valsts skolās, sākumskolās, vidusskolās), runājām ar skolu vadību, skolotājiem un skolēniem. Mēs gribējām saprast, kā atšķirt izcilu klasi no labas klases un kāda informācija ir nepieciešama, lai kvalitatīvi izdarītu secinājumus.

Tikšanās laikā mēs vienojāmies par to, ka tādu klasi kur skolēni labi un ļoti labi apgūst ar priekšmetu saistītās zināšanas un prasmes, varētu sauktu par “labu klasi”. Izcila klase ir kaut kas vairāk. Izcilā klasē skolotājs māca skolēniem prasmes, piem. atbildību, sadarbību, kuras skolēniem noderēs gan skolā, gan arī pēc tās. 21. gadsimtu raksturo mainība, līdz ar to, skolēniem jābūt spējīgiem mainīties, pašiem mācīties jaunas lietas. Izcilā klasē skolotājs spēj motivēt skolēnus, lai viņi grib būt izcili un mēģina izdarīt vislabāko, ko viņi spēj. Izcilā klasē skolotājs parāda skolēniem pasauli visā tās dažādībā un parāda daudzās jēgpilnās un noderīgās iespējas, no kurām katrs skolēns sev var izvēlēties visatbilstošākās.

Šie, mūsuprāt, ir kritēriji, kas raksturo izcilu klasi:

  • Skolēni sadarbojas, lai sasniegtu vienotu mērķi.
  • Skolēni izaicina sevi un savus uzskatus.
  • Skolēni saprot vērtību un mērķi tam, ko viņi dara, gan nākotnei, gan arī plašāk.
  • Skolēniem ir gandarījums par to, ko viņi dara skolā.
  • Skolēni tiecas sasniegt vislabāko rezultātu, kādu vien viņi spēj.
  • Skolēni uzņemas atbildību par savumācīšanos.
  • Skolēni prot dot konkrētu, strukturētu atgriezenisko saiti, prot saņemt atgriezenisko saiti un to pielietot.
  • Skolēni prot kritiski un radoši domāt.
  • Skolēni prot izskaidrot un modelēt viņu domāšanas procesus.
  • Skolēni pārzina savas stiprās un vājās puses.
  • Skolēni, kuri kaislīgi iestājas par kādiem jautājumiem, proaktīvi meklē pārmaiņas vai arī tic pārmaiņu iespējamībai.

Lai rezultāts no šī pētījuma būtu vērtīgāks un noderīgāks, aicinu ikvienu dalīties savā pieredzē, ieteikt, kritizēt un komentēt.

Viena glāze motivācijas brokastīs

Kad tikko biju spēris kāju skolā kā skolotājs un ļoti sapriecājies par to, ka varēšu risināt matemātikas uzdevumus kopā ar desmitklasniekiem, viņi mani pārsteidza. Tā pa īstam.

– “Skolotāj, man to matemātiku nevajag!”

– ”Skolotāj, es būšu uzņēmējs. Priekš kam man vajag matemātiku?”

Un šitā vairāk nekā puse skolēnu sagaida jauno skolotāju…

Tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es uzdevu sev jautājumu par to, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka viņiem matemātika nebūs vajadzīga. Pagāja vēl mēnesis un tikai tad man prātā ienāca doma, ka, varbūt, visiem cilvēkiem nemaz nav jāprot matemātika augstāk par pamatskolas līmeni. Dažādi jautājumi man nelika mieru, tāpēc sāku domāt, kāpēc es līdz šim nebiju šaubījies par matemātikas svarīgo nozīmi manā dzīvē.

No bērnības atcerējos grāmatu “Cieto riekstu vācelīte”, kuru prieka pēc kopā ar vecmammu risinājām, kad vēl negāju skolā un arī pirmajos skolas gados. Dažādos ģimenes svētkos mēs spēlējām kāršu spēles un turnīrus un bieži vien tie jaunākie (arī es tajā skaitā) izpelnījās to godu rēķināt un skaitīt rezultātus. Vairākas reizes esmu dzirdējis stāstus kā tētis un viņa brālis piecu stundu matemātikas olimpiādes rakstīja 2 stundās, jo vajadzēja paspēt uzspēlēt hokeju vietējā čempionātā, turklāt arī šādi viņi dabūja olimpiādēs medaļas. Tagad saprotu, ka dzīvojot ģimenē, kur matemātika ir vērtība, man ik pa laikam tika špricēta patika pret matemātiku un piemēri, kur to var reāli izmantot.

Ko darīt tad, ja ģimenē špricējamais serums izbeidzies, vai arī, ja tiek špricēta nepatika? Tad skolotājam jābūt alķīmiķim un jāizķīmiķo nebeidzamās motivācijas un entuziasma dzira, pirms sašpricētie un “tīrie” skolēni ierodas deldēt solus. Padalīšos ar pāris savām receptēm.

Illustration by R. Kikuo Johnson – The New York Times

Man šķiet, ka skolēnus (izņemot divpatsmitklasniekus, un arī ne visus) nevar motivēt ar tekstiem “tev tas noderēs darbā”, “to tev vajadzēs augstskolā”, “tas katram izglītotam cilvēkam ir jāzina”. Kas strādā?

  • Aizraujošs process
  • Iespēja pašam izvēlēties, ko un kā darīt
  • Iespēja stundās darīt to, kas pašam interesē
  • Uzticēšanās skolēniem un atbildības atdošana skolēniem
  • Skolēnu paslavēšana un uzvaru svinēšana
  • Individuāla pieeja

 

Read more of this post

Ko ar šo varētu darīt?

Skolā mani skolēni veic dažādus eksperimentus un pētījumus. Bieži vien man patīk viņiem jautāt – kas jums būtu nepieciešams, lai to varētu izpētīt? Kādas ierīces jums vajadzētu? Vai ar to pietiks?

Šoreiz jautājums no otras puses. Te ir redzami 3 attēli, kur mani skolēni veic dažādus eksperimentus un pētījumus.

Komentāros ieraksti savas idejas, ko varētu pētīt ar attēlos redzamajām ierīcēm! Ja ne pētīt, tad, ko ar šo varētu darīt?

1.attēls

DSC_0008

 

2.attēls

DSC_0011

 

3.attēls

school-12 039

Ko ar šo visu, kas redzams attēlā, varētu darīt?

Studentu līderu domas par izglītību Latvijā

Pavisam nesen 2 dienas virzīju skolotāju mācīšanos, vadot darbnīcu “21.gs. mācību metodes” LatSTE 2010, jau rīt turpināšu virzīt manu dažādo skolēnu mācīšanos Dobeles Valsts ģimnāzijā. Šobrīd šķiet ideāls brīdis atskatīties uz studentu līderu domām par izglītību Latvijā, jeb drīzāk “cepšanos” par to, kas, viņuprāt, nav labs un būtu uzlabojams. Man pašam šo informāciju likās interesanti salīdzināt ar Valda Dombrovska jaunās valdības deklarācijas izglītības, zinātnes un sporta sadaļas redakciju, ko Gatis Kokins publicēja savā blogā “Par izglītības, zinātnes un sporta politiku”.

Šo informāciju (“cepšanos” par izglītību Latvijā) anonīmi uzrakstīja studenti 2010.gada augustā Vecaucē, Studentu Līderu foruma laikā, kad stāstīju par izglītības pārmaiņām, kādas Iespējamā misija ienes izglītībā.

      • Skolotāji nav autoritāte bērniem. Sekas –> visatļautība!
      • Izveidots dabaszinību bloks, kas novedīs pie tā, ka būs 16 ekonomisti saražoti, bet trūks eksaktā virziena pārstāvju.
      • Skolotāji kā iedvesmotāji un profesionāļi savā jomā būtu norma, bet pašlaik tā nav.
      • Mācību līdzekļi (grāmatas, darba burtnīcas) ir pārvērsti biznesā, kas mācības pārvērš problemātiskā situācijā. Katru gadu mainās mācību grāmatas tikai tāpēc, ka katrs otrais uzskata par savu pienākumu uzrakstīt jaunu grāmatu un pēc tam skola to ietver mācību procesā. Rezultātā vecākiem ir grūtības nodrošināt bērnam šīs te grāmatas, kas ir pilnīgi nepareizi!!!
      • Izglītībai trūkst treniņu un hobija pieskaņas, kas aizrauj darīt. Viss ir pārāk statisks un vienveidīgs.
      • Skolās nemāca atšķirt komunikācijas elementus, piemēram, viedokli no komentāra. Nemāca publisko runu (retoriku).
      • Mazs budžetu skaits.
      • Skolā ir ļoti mazkustīgs grafiks, kas neļaus skolēniem tik sēdošu darbu.
      • Studenti nevēlas paņemt visu, ko viņiem var iedot!!! Iespējas ir, jāizmanto tās!
      • Bieži trūkst izskaidrojuma tam, kā rodas vērtējums.
      • Trūkst “feedback” no pasniedzējiem, lai saprastu, kur radās kļūdas.
      • Liels mīnuss ir vienaldzība, cilvēkiem trūkst apziņas un sapratnes par to, kāpēc viņš to māca un kāpēc otrs to vispār mācās. Izpratne par sekām, kas rodas mācību procesā.
      • Izglītībai ir jābūt radošai + kreatīvai, ir jābūt iespējām sasniegt mērķi “ejot” pa citiem ceļiem. Jāļauj cilvēkiem domāt!!! (nevis atskaitīt).
      • Man izglītības sistēmā nepatīk tas, ka skolotāji atprasa daudz ko rakstiski, bet reāli maz mutiski – cilvēkiem pavājinās prasme runāt, prezentēt un argumentēt. Ja arī prasa, klasē lielākoties runā 4-5 skolēni un citi uz to paļaujas.
      • Patriotiskās audzināšanas trūkums. Labu, mūsdienīgu skolotāju trūkums. Valstiskās domāšanas trūkums (nepārzināšana).
      • Milzīgā nesakārtotība.
      • Jauniešiem neiemāca domāt un strādāt bez uzraudzības.
      • Izglītība jau skolās neiemāca jauniešiem atras savu virzienu un, iemesti studenta dzīvē, tie pat nezina, ko darīt.
      • Pārāk maz individuālas pieejas studentam / skolēnam – masām ir grūti pasniegt kvalitatīvi.
      • Skolā šobrīd bez maz vai nedrīkst izsaukt bērnu pie tāfeles, jo tas var viņu kaunināt (bērns audzināts siltumnīcas apstākļos). Mana sāpe ir tāda – attīstīt bērniem prezentācijas prasmes kaut vai tikai, lai viņi veiksmīgi pēc tam spētu pasniegt sevi darba intervijās. Ļoti ienāk tehnoloģijas; jāpievērš lielāka uzmanība savstarpējai cilvēciskajai komunikācijai un saskarsmei.
      • Izglītība ir pārāk orientēta uz mērķi, nevis apguves procesu.
      • Tieši augstskolās, kur cilvēki jau izvēlas savu specialitāti, ir daudz nevajadzīgu, ar programmu nesaistītu priekšmetu.
      • Studiju programmu pārklāšanās un neefektīva resursu noslodze.
      • Pārāk daudz ir manāmas Padomijas paliekas Latvijas izglītības sistēmā, mācīšanas un mācīšanās etiķetē.
      • Kāpēc nevar ieviest vienotu vērtēšanas sistēmu 1.-12.klasei? Ieteikums – likvidēt visas izglītības iestādes, kurās nenodrošina visu 12 klašu izglītību.
      • Izglītības sistēma Latvijā (īpaši augstākās) nopietni atpaliek no vairākuma vecajām ES valstīm!
      • Augstskolu programmu, kursu saturu pārklāšanās.
      • Trūkst mācību priekšmetu par inovācijām un pašreizējo situāciju nozarē, ko tu mācies.
      • Trūkst praktiskās nodarbības.
      • Reizēm nepatīk (kaitina), ka pasniedzēji runājot / lasot lekcijas, nepiedomā pie savas leksikas, izmantojot “ēēē” un “āāā” u.c.
      • Skolās jāstāsta par individuālās mācīšanās principiem, metodēm, iespējamajām problēmām, to risinājumiem, laika plānošanu.
      • Grūti ieviest inovācijas un skolotāji tām pretojas.
      • Skolēnu pašmotivācija mācīties un apgūt jaunas lietas ārpus skolas stundām, lai nodarbīnātu savu brīvo laiku, pēc mājas darbu izpildes.
      • Daudzas vidusskolas pienācīgi nesagatavo skolniekus augstskolām.
      • Pārāk liels uzsvars uz mācību vielas “iekalšanu”, bet gan uz likumsakarību novēršanu, rezultāta sasniegšanu, secinājumu izdarīšanu.
      • Kā sasniegt vienmērīgu attīstību vairākās jomās? Lai ceciestu citas. Ja gribu gan mācīties, gan strādāt pašpārvaldē, dažādās organizācijās, dziedāt korī u.c.
      • Man liekas nozīmīgi, ka tiek pēc iespējas vairāk iesaistīti skolēni mācību procesā un līdzīgi varbūt pat kā semināros.
      • Manuprāt, liela nozīme ir rakstura stingrībai un skaidriem mērķiem par sasniedzamo.
    Man liekas svarīgi, ka jauniešiem ir viedoklis un viņi meklē risinājumus, nevis “akli iet cauri sistēmai”. Atliek tikai uzvilkt zaļo, radošo de Bono cepuri un meklēt radošus risinājumus un alternatīvas!