Kvantu fizikas mistērijas 8.klasē

Iespējamās misijas nedēļas ietvaros, fizikas stundu manai 8.b klasei Dobeles Valsts ģimnāzijā vadīja Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš, kurš savu uzstāšanos nosauca “Par fiziku un ne tikai…”

Lai gan parasti kvantu fiziku apgūst jaunieši ar lielāku pieredzi fizikā, Alberta Einšteina citāts “Es saprotu, ka fizika jāpadara tik vienkārša cik iespējams, bet ne vienkāršāka” deva milzīgu motivāciju gan profesoram, kuru skolēni sauca par “skolotāju”, gan arī skolēniem uzmanīgi klausīties un izprast kvantu fizikas mistērijas.

Gatis_DVG_Auzins a3-1

Kvantu fizikā ir daudzas lietas, kas man šķiet nepierastas. Mums ir izveidojusies sapratne, ka, ja klasē pa labi ir durvis un pa kreisi ir durvis, tad es varu iziet pa labajām durvīm vai pa kreisajām durvīm, bet nevaru iziet pa abām durvīm uzreiz,“ stundas laikā stāstīja un rādīja fizikas profesors. Vēl pat pēc stundas beigām skolēns Viesturs prātoja “Interesanti bija iedomāties, kā cilvēks var vienlaicīgi iziet cauri divām durvīm” , turklāt piebilda, ka LU rektors interesanti stāstīja par kvantu fiziku, bet to bija grūti saprast. Arī Ainārs pēc stundas bija domīgs un teica, ka skolotājs pastāstīja pietiekami, lai saprastu, bet arī samulsinātu.

Stundas otrajā daļā saruna aizvirzījās nedaudz nostāk no pašiem fizikas procesiem uz eksperimentiem un cilvēkiem, kas eksperimentus un pētījumus veic. Skolēni teica, ka viņiem patika, ka profesors izstāstīja par to, ko viņš dara un tāpēc fizika viņiem kļuva interesantāka.

Read more of this post

Advertisements

eksperiments un eXperiments

Mazā Fizikas skola ir tāda padarīšana, kur skolēni sanāk kopā un izveido vai izpēta kaut ko, kas atbilst kritērijiem fizika, interesants un kaut kas jauns. Būtībā tā ir vieta, kur skolēni var uzdot sev interesējošus jautājumus par to, kas notiek apkārt un kopā ar mani meklēt atbildes uz tiem. Esam lūkojušies teleskopā, griezuši kartupeļus un rēķinājuši to blīvumus, dūruši caurumus kolas pudelēm un skatījušies kā tās griežas, ja ielej ūdeni, no kociņiem, salmiņiem un bļodām veidojuši dārza apsmidzināšanas sistēmas, mērījuši ķermeņu masas bez svariem, ar lāzeri pētījuši CD ietilpību, kondensatora uzlādi un izlādi, situši kopā lodītes un skatījušies kā tās saduroties pārnes enerģiju, laiduši balonu raķetes, darbinājuši ūdeņraža šūnas auto, pētījuši kur tad tēja atdziest ātrāk, melnā vai baltā krūzē, kausējuši sniegu, skatījušies cik laba siltumizolācija ir skolas sienām, paši no lēcām veidojuši mikroskopu un teleskopu un vēl citus mazākus un lielākus eksperimentus.

Man ir milzīgs prieks, ka skolēni nāk un ar prieku darbojas!

Pavisam nesen bija arī apvienotā novadu olimpiāde fizikā un skolēni, kas nāca un darbojās arī bija tie paši spicākie! Man pašam vislielākais prieks par 3 drosminiekiem no 8.klases, kas piedalījās 9.klašu fizikas olimpiādē, jo 8.klasē jau fizika tik tikko ir sākusies un olimpiādi nemaz nerīko, bet viņi nāca pie manis ar jautājumiem un mēs pastrādājām un parisinājām uzdevumus, un rezultātā tik pāris punkti šķīra viņus no atzinībām konkurencē, kur pārējie dalībnieki fiziku ir mācījušies trīsreiz ilgāk. Turklāt visoriģinālākie risinājumi par sviras svariem ar 4 kausiem un citi nāca tieši no astotajiem, jo tad, ja savā mūžā nekas tāds nav mācīts ir tik plaša telpa izdomai!

Šobrīd ir jauns izaicinājums – 5 cilvēku komanda “Nacionālie Varoņi” no 8.un 9.klasēm cīnās ar konkursa eXperiments neklātienes kārtu uzdevumiem.

Read more of this post

Atklātā stunda ar tehnoloģijām

No 12. – 16. oktobrim Iespējamā misija sadarbībā ar Lattelecom, rīkoja Zināšanu sabiedrības nedēļu Latvijas skolās. Man bija liels prieks piedalīties un vadīt atklāto stundu savā skolā, jo tehnoloģijas ir tā lieta, ko es plaši izmantoju ikdienā, turklāt šīs nedēļas mērķis bija uzsvērt jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozīmi, veidojot mūsdienīgāku mācību procesu, kur man šķita būtiski jēgpilni integrēt tehnoloģijas stundā, lai uzlabotu skolēnu mācību sniegumu.

Pēc stundas sajutos tik lieliski, ka varu saņemt atgriezenisko saiti un ieteikumus no kolēģiem. Tagad man ir ļoti daudz ideju galvā, ko varētu darīt, kas vēl jāpalasa un arī saprotu, kas ir ok un uz kuru pusi man nepieciešams pilnveidot savas stundas. Paldies visiem, kas deva savu ieguldījumu!

Arī nākamajā dienā man pienāca klāt skolotāji un ieteica vēl pāris lietas, kas viņiem vakarā ienākušas prātā, ko vēl varētu uzlabot. Šī atklātā stunda pavēra arī tādu plašāku savstarpējo skolotāju komunikāciju par metodēm, par mācīšanu skolā, par starpprikšmetu saikni un tehnoloģiju izmantošanu klasē.

Par stundā izmantotajām tehnoloģijām.

ACTIVOTE balsošanas pultis izmantoju 3 dažādiem mērķiem – diagnostikai / aktualizācijai stundas sākumā, nostiprināšanai stundas vidusdaļā un refleksijai / formatīvajai vērtēšanai stundas beigās. Fizika 8.klasei ir jauns priekšmets, bet daudzas ar to saistītas lietas skolēniem ir zināmas no dabaszinību, informātikas, mūzikas un citām stundām. Ar pultīm lieliski varēju pārbaudīt cik daudz skolēni, kuri nāk no dažādām skolām, zina par jauno tēmu, turklāt viņiem tas ir interesanti, var spiezt pogas, katrs no viņiem ietekmēt procesu, turklāt arī redzēt kā klasesbiedri ir nobalsojuši. Man kā skolotājam ļoti patīk, ka skolēni uzreiz prasa – Kā tad ir pareizi? Kāpēc tā bija pareizi?

Read more of this post

Uzdevums = sūtība = misija. Vai iespējama?

(daļa no intervijas laikrakstā Zemgale)     [viss raksts (pdf)]

Oktobra pirmajā svētdienā, rīt, atzīmēsim Skolotāju dienu. Šajā laikā pedagogi var atskatīties uz jaunajā mācību gadā paveikto, lai arī aizritējis tikai viens darba mēnesis. "Zemgale" tikās ar Gati Narvaišu, lai iztaujātu kā radās ideja iesaistīties "Iespējamās misijas" programmā un kā jaunais pedagogs izvērtē mācību iestādē pavadīto pirmo darba mēnesi.

Esat jauns pedagogs. Tie gadi, kad pats bijāt skolēns, nav tālā pagātnē. Un tomēr, vai var sacīt allaž dzirdēto, "kad mēs augām, tad gan tā nebija" ?

Mācu skolēnus, kuri par mani ir jaunāki desmit un pat vēl mazāk gadu. Mūsdienās viss mainās tik strauji. Vide, kurā bērni dzīvo ir citādāka, nekā pirms dažiem gadiem. Darba troksnis ir skaļāks, jo bērni jau no mazotnes ir pieraduši pie trokšņa – televizors, radio, mūzikas atskaņotājs – un līdz ar to arī viņu domas ir skaļākas. Arī ar tehnoloģijām jaunā paaudze darbojas daudz labāk, nekā bija ierasts pirms neilga laika. Vide ir izmainījusies salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem.

Tas viss nosaka to, ka arī skolotājam ir jāmainās, un nevar pasniegt mācību priekšmetu tā, kā to darīja pirms desmit gadiem.

Mūsdienās skolēna uzmanību piesaistīt kaut kam vienam var septiņas minūtes. Skolotājam ir jāstrādā radoši un ik pēc septiņām minūtēm, jārod jauna iespēja, kā noturēt skolēna uzmanību. Tā ir lietas, kas jāpieņem. Dzīve iet uz priekšu, vide mainās un cilvēki kļūst citādāki.

Nevar noliegt, ka lielākā daļa mūsu pedagogu saimes pārstāves ir sievietes. Kā jūs to skaidrotu?

Tas ir interesanti! Bet varbūt ar laiku situācija mainīsies. Piemēram, "Iespējamā misijā" no 16 skolotājiem, kuri šogad uzsāka darbu skolās, desmit ir vīrieši. Iespējams cilvēku apziņā ir iesakņojušies stereotipi, ka skolā bērnus izglīto sieviete, policists un ugunsdzēsējs ir vīrietis, friziere ir sieviete un tā vēl arī citās profesijās. Šādi stereotipi varbūt daža apziņā izslēdz iespēju, ka varētu būt citādāk.

Tehnoloģijas ir skolēnu rokās

1717. gadā Prūsija bija pirmā valsts, kas ieviesa obligātu sākumskolu. Viss sākās ar klasi, tāfeli un krītu, un skolēniem, kuri sēdēja pie soliem rindās, ar seju pret skolotāju. Šī skola kļuva par modeli visai pasaulei. […] Marc Prensky saka, ka skolēnu smadzenes tagad ir savādāk "savienotas". Un arī ārsts Dr. Richard Restak to apstiprina savā grāmatā The New Brain: How the modern age is rewiring your mind.
[UNLIMITED – The New Learning Revolution. Gordon Dryden & Jeannette Vos]

Prensky sauc mūsdienu jauniešus par digitālajiem iezemiešiem (digital natives) un arī es lielā mērā tam pievienojos. 7.klases skolēniem, kuri nebija darbojušies vēl līdz šim ar Microsoft Office 2007. versiju, es informātikas stundā 3 minūšu laikā parādīju, ka galvenā jaunā lieta ir josla (ribbon) un lielā poga kreisajā augšējā stūrī un, ka, lielākoties, viss pārējais ir palicis tas pats. Teicu, ka viņiem jāpaņem un jāuzzīmē kādas figūras un jāievieto bilde tekstā, lai viņi pamēģina. Lielākā daļa iztika bez nekādiem jautājumiem, jo viņi jau pēc izjūtām meklē un atrod sev pazīstamās lietas. Arī fizikas stundā 8.klasei parādot mehānikas datorsimulāciju par ķermeņu izšaušanu un gravitācijas iedarbību uz tiem, viņi starpbrīdī prasīja, vai var pamēģināt un pamēģinot atrada visas izvēlnes, iespējas, ko vien šī programma piedāvā un šāva ne tikai bumbas no lielgabaliem, bet klavieres, mainīja lielgabala leņķi un izšaušanas ātrumu.

Read more of this post

Pati pirmā fizikas stunda mūžā

Re kā, man šodien divas 8.klases atnāca uz pašu pirmo fizikas stundu viņu mūžā un īstenībā tā visa stunda bija kā viens tāds āķis, kas arī pēc programmas +/- tā ir plānots. Vispirms ir jāpārdod savs priekšmets – jārada interese un tikai pēc tam var runāt par darbošanos un mācīšanos. Fizika tās pašā būtībā ir par eksperimentēšanu, modeļu radīšanu, dzīves situāciju analīzi, analoģiju veidošanu, skaidrošanu, balstoties uz fizikas likumiem un līdzīgu situāciju prognozēšanu nākotnē.
 

Fizika 8.klase

  Vispirms gan pārrunājām drošības noteikumus, viņi man stāstīja par to, kur dažādās vietās mēs varam redzēt gaismas, krāsas, dzirdēt skaņas, par aukstumu un siltumu, par spēkiem un kustībām. Un tad, aiziet – eksperimentējām. Būvējām raķeti no baloniem un striķiem un laidām pāri klasei. Protams, ka katram hronometrs rādīja citu laiku, cik ilgi raķete lidoja un tad mums vajadzēja pārrunāt mērījumu kļūdas, kā tās rodas un kāpēc nepieciešami vairāki mērījumi.