Mani 12.klases skolēni dabaszinību stundā pēta WiFi

Dobeles Valsts ģimnāzija un skolotājs Gatis Narvaišs jau otro gadu pēc kārtas iesaistās Iespējamās misijas un Lattelecom rīkotajā tehnoloģiju nedēļā “Tehnoloģijas dzīvei!”. Pagājušajā gadā skolēni taisīja televīzijas antenas (vairāk – šeit). Šogad galvenais uzsvars projektā bija uz bezvadu interneta darbības saprašanu.

 

Projekta mērķis ir dot iespēju skolēniem fizikas stundu laikā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praksē un demonstrēt skolā iegūto zināšanu izmantošanu ikdienā. Tādā veidā skolēniem tiek veicināta interese par fiziku un sekmēta jēgpilna tehnoloģiju izmantošana mācību procesā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar vadošo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju SIA Lattelecom.

„Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir mūsdienu cilvēka, katra skolēna ikdiena. Tehnoloģijas nevar aizstāt skolotāju, taču tās var kalpot par ļoti iedarbīgiem darbarīkiem efektīvam un katru skolēnu iesaistošam mācību procesam. Mācību procesam ir jāmainās. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, jāļauj skolēniem darboties pašiem – risināt problēmas, analizēt informāciju, sadarboties,“ atzīst Zane Oliņa, IM programmas attīstības vadītāja.

Dobeles Valsts ģimnāzijā 12.b un 12.k klases skolēni dabaszinību stundās veica dažādus uzdevumus:

DSC_0182_thumb[1]

Pētīja skolas bezvadu interneta ātrumu dažādās skolas vietās, uzņēma laiku, cik ātri atveras viņu visbiežāk lietotās mājaslapas. Galvenais skolēnu secinājums: skolā ir diezgan ātrs internets, taču vietās, kur signāls ir vājāks, mājaslapas ielādējas par 10 reižu ilgākā laikā.

Read more of this post

Advertisements

Tehnoloģijas skolā un ikdienā

Lidija Kronberga
10.b klases skolniece
Dobeles Valsts ģimnāzija

 

Pirms 3 mēnešiem Iespējamās Misijas veiktā aptauja Latvijas skolās, tajā skaitā arī Dobeles Valsts ģimnāzijā rāda, ka skolēni ir gatavi un jau izmanto tehnoloģijas ikdienā. Turklāt, tehnoloģijas skolēniem ir pieejamas gan mājās, gan arī skolā – 98% skolēnu mājās ir dators un 94% mājās ir interneta pieslēgums un ikviens var izmantot datoru skolā.

Darbs un izklaide pie datora un savstarpējā komunikācija internetā mums ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo lielākā daļa skolēnu pie datora pavada vairākas stundas dienā.

Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. un 11. klašu skolēni atzīst, ka prot uzrakstīt un noformēt dokumentu datorrakstā (94%), prot sagatavot prezentāciju datorā (91%), nosūtīt un saņemt e-pastu (90%) un atrast nepieciešamo informāciju internetā (85%), kas nozīmē tikai to, ka mums – „digitālajiem skolēniem” šīs lietas nav jāmāca, bet jāpielieto dažādu priekšmetu apguvē.

people_stats_infograph

Manā skolā izmanto dažādus tehnoloģiju veidus. Kā piemēru varu minēt datorus, interaktīvās tāfeles, projektorus, mikroskopus, dažādus mērītājus u.c. Man pašai personīgi ļoti patīk, ka mēs izmantojam šīs tehnoloģijas mācību stundās, jo tas ļauj mums labāk saprast mācīto vielu vai arī „iztaustīt” to, ko mēs mācāmies. Ļoti bieži tiek izmantots dators, lai veiktu kādus projektus, referātus vai arī zinātniski pētnieciskos darbus. Vēl, ko varu piebilst, ir tas, ka mani aizrauj tās dabaszinību stundas, kurās mēs izmantojam mikroskopus vai mērītājus, jo ir interesanti veikt dažādus eksperimentus un pētījumus, kas ir kā papildinājums mācību stundai.

Tehnoloģiju izmantošana un apgūšana mums, skolēniem, dod lielisku iespēju jau savlaicīgi sagatavoties darbam nākotnē, kā arī pilnveidot savas zināšanas.

Dr. de Bono savā vienkāršībā

Pirmdienas rītā koši raibā šlipsē un sarkanās zeķēs, tur viņš ir, Edvards de Bono, kārto savus 6 flomasterus, iestellē kodoskopu un dodas apsēsties un paskatīties, kas nu notiks. Pēc gandrīz stundas viņu stāda priekšā kā “spēcīgāks kā Arnolds Švarcnēgers, skaistāks kā Breds Pits un gudrāks, kā bija Alberts Einšteins… ”

6 domāšanas cepures gan ir domātas nedaudz citām nodarbēm, bet, manuprāt, ar tām būtu tīri jēdzīgi sastrukturēt to, kas šodien tur notika. Lai iet šāda secība:

imageimageimageimageimageimage

 

imageBaltā cepure (fakti, informācija)

Pirmdien, 26.oktobrī Rīgas Ekonomikas augstskolā notika ideju grupas „Radošuma pils” rīkota konference “Radoša domāšana un izglītība”, kurā piedalījās „Eiropas radošuma un inovāciju gada 2009” vēstnieks Dr. Edvards de Bono.

Konferences mērķis bija rosināt diskusiju par radošas domāšanas lomu izglītības un apmācības procesā, iespējām radošās domāšanas metodes ieviest Latvijas izglītībā un iepazīties ar Dr. Edvarda de Bono radošās domāšanas metodēm.

Konferenci ievadīja izglītības un zinātnes ministres Dr. Tatjanas Koķes, Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Dr. Anders Paalzow, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Dr. Roberta Ķīļa, uzņēmējas un programmas „Iespējamā misija” patroneses Ingrīdas Blūmas uzrunas par radošuma nozīmi un nepieciešamību Latvijas tālākā attīstībā.

Šajā konferencē Dr. Edvards de Bono vadīja meistarklasi, kuras laikā stāstīja par savām radošās domāšanas metodēm un to, kā tās ir ieviestas dažādu valstu izglītības sistēmās. Konferences gaitā tika prezentēti un lietoti Dr. Edvarda de Bono „Sešu cepuru” un „Laterālās domāšanas” koncepti, kas ir pazīstami visā pasaulē.

Read more of this post

Atklātā stunda ar tehnoloģijām

No 12. – 16. oktobrim Iespējamā misija sadarbībā ar Lattelecom, rīkoja Zināšanu sabiedrības nedēļu Latvijas skolās. Man bija liels prieks piedalīties un vadīt atklāto stundu savā skolā, jo tehnoloģijas ir tā lieta, ko es plaši izmantoju ikdienā, turklāt šīs nedēļas mērķis bija uzsvērt jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozīmi, veidojot mūsdienīgāku mācību procesu, kur man šķita būtiski jēgpilni integrēt tehnoloģijas stundā, lai uzlabotu skolēnu mācību sniegumu.

Pēc stundas sajutos tik lieliski, ka varu saņemt atgriezenisko saiti un ieteikumus no kolēģiem. Tagad man ir ļoti daudz ideju galvā, ko varētu darīt, kas vēl jāpalasa un arī saprotu, kas ir ok un uz kuru pusi man nepieciešams pilnveidot savas stundas. Paldies visiem, kas deva savu ieguldījumu!

Arī nākamajā dienā man pienāca klāt skolotāji un ieteica vēl pāris lietas, kas viņiem vakarā ienākušas prātā, ko vēl varētu uzlabot. Šī atklātā stunda pavēra arī tādu plašāku savstarpējo skolotāju komunikāciju par metodēm, par mācīšanu skolā, par starpprikšmetu saikni un tehnoloģiju izmantošanu klasē.

Par stundā izmantotajām tehnoloģijām.

ACTIVOTE balsošanas pultis izmantoju 3 dažādiem mērķiem – diagnostikai / aktualizācijai stundas sākumā, nostiprināšanai stundas vidusdaļā un refleksijai / formatīvajai vērtēšanai stundas beigās. Fizika 8.klasei ir jauns priekšmets, bet daudzas ar to saistītas lietas skolēniem ir zināmas no dabaszinību, informātikas, mūzikas un citām stundām. Ar pultīm lieliski varēju pārbaudīt cik daudz skolēni, kuri nāk no dažādām skolām, zina par jauno tēmu, turklāt viņiem tas ir interesanti, var spiezt pogas, katrs no viņiem ietekmēt procesu, turklāt arī redzēt kā klasesbiedri ir nobalsojuši. Man kā skolotājam ļoti patīk, ka skolēni uzreiz prasa – Kā tad ir pareizi? Kāpēc tā bija pareizi?

Read more of this post