Skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana – apraksts

Man šķiet, ka pirmais priekšnoteikums, lai skolēni patstāvīgi mācīties ir sajūta, ka viņi ir atbildīgi par procesu, par savu darbu, ka neviens viņam neskatās uz pirkstiem un nesaka, ka viņš dara nepareizi, bet ļauj darīt pēc sava prāta un atbalsta. Tāpēc arī es lieku uzsvaru uz prasmēm uzņemties atbildību, izvēlēties, plānot laiku, analizēt informāciju un komunicēt.

clip_image002

Dabaszinības

Dabaszinības skolēni lielākoties ir izvēlējušies tāpēc, ka viņiem nepatīk ne fizika, ne ķīmija un bioloģija tā pa pusei, līdz ar to, lai skolēniem būtu interese, mācības ir jāveido pilnīgi citādas, nekā viņiem ir bijušas pamatskolā šajos priekšmetos. Es nolēmu, ka prasmes un attieksme pret zinātni ir daudz svarīgākas par zināšanām, tāpēc arī plāns ir balstīts uz prasmēm. Papildus jau iepriekš minētajām, skolēni attīsta prasmes veidot video, audio, prezentācijas, uzstāties publikas priekšā, debatēt, meklēt informāciju, sadarboties, argumentēt, lietot IT.

Informātika

Informātika ir priekšmets, kur pārsvarā attīsta prasmes darboties ar datoru. Es uzskatu, ka dators ir tikai palīgrīks, pildot uzdevumus, tāpēc arī izveidoju uzdevumu, kura izpildei ir nepieciešams attīstīt datorprasmes informācijas meklēšanā, blogu veidošanā, prezentāciju veidošanā un virtuālajā komunikācijā.

Advertisements

Kā izveidot savu klasi par izcilu klasi?

Šajā vasarā mēs, 3 skolotāji no Iespējamās misijas (Dana Kalniņa, Dina Sarceviča, Gatis Narvaišs), uzsākām darbu starptautiskā izpētes grupā, ko organizē Teach For All ar galveno fokusu uz izcilām klasēm. Kopā grupā mēs esam 11 skolotāji no Anglijas, Libānas, Igaunijas un Latvijas.

Šīs izpētes grupas ietvaros mēs katrs savā klasē mācību gada garumā veiksim darbības pētījumu, mēģinot pielietot un ieviest metodes, kuras dotu skolēniem vairāk. Par to, ko nozīmē “vairāk” mums bija dziļas diskusijas, taču, ņemot vērā dažādos apstākļus un vajadzības valstīs, kurās mēs mācām, vienojāmies par kritērijiem, kas raksturo izcilu klasi 21. gadsimtā. Visa mācību gada garumā mēs savstarpēji dalīsimies ar savu pieredzi, izmēģināsim veiksmīgākās metodes dažādās valstīs, dažādu vecumu skolēniem, lai saprastu, vai ir metodes, kuras nes labus rezultātus gan Lībijā, gan Latvijā, gan sākumskolēniem, gan vidusskolēniem.

Tikšanās laikā Nešvilā, ASV, mēs vienojāmies par kritērijiem, kas apraksta izcilu klasi (tie ir pieejami zemāk), vērojām stundas dažādās Nešvilas skolās (privātskolās, valsts skolās, sākumskolās, vidusskolās), runājām ar skolu vadību, skolotājiem un skolēniem. Mēs gribējām saprast, kā atšķirt izcilu klasi no labas klases un kāda informācija ir nepieciešama, lai kvalitatīvi izdarītu secinājumus.

Tikšanās laikā mēs vienojāmies par to, ka tādu klasi kur skolēni labi un ļoti labi apgūst ar priekšmetu saistītās zināšanas un prasmes, varētu sauktu par “labu klasi”. Izcila klase ir kaut kas vairāk. Izcilā klasē skolotājs māca skolēniem prasmes, piem. atbildību, sadarbību, kuras skolēniem noderēs gan skolā, gan arī pēc tās. 21. gadsimtu raksturo mainība, līdz ar to, skolēniem jābūt spējīgiem mainīties, pašiem mācīties jaunas lietas. Izcilā klasē skolotājs spēj motivēt skolēnus, lai viņi grib būt izcili un mēģina izdarīt vislabāko, ko viņi spēj. Izcilā klasē skolotājs parāda skolēniem pasauli visā tās dažādībā un parāda daudzās jēgpilnās un noderīgās iespējas, no kurām katrs skolēns sev var izvēlēties visatbilstošākās.

Šie, mūsuprāt, ir kritēriji, kas raksturo izcilu klasi:

  • Skolēni sadarbojas, lai sasniegtu vienotu mērķi.
  • Skolēni izaicina sevi un savus uzskatus.
  • Skolēni saprot vērtību un mērķi tam, ko viņi dara, gan nākotnei, gan arī plašāk.
  • Skolēniem ir gandarījums par to, ko viņi dara skolā.
  • Skolēni tiecas sasniegt vislabāko rezultātu, kādu vien viņi spēj.
  • Skolēni uzņemas atbildību par savumācīšanos.
  • Skolēni prot dot konkrētu, strukturētu atgriezenisko saiti, prot saņemt atgriezenisko saiti un to pielietot.
  • Skolēni prot kritiski un radoši domāt.
  • Skolēni prot izskaidrot un modelēt viņu domāšanas procesus.
  • Skolēni pārzina savas stiprās un vājās puses.
  • Skolēni, kuri kaislīgi iestājas par kādiem jautājumiem, proaktīvi meklē pārmaiņas vai arī tic pārmaiņu iespējamībai.

Lai rezultāts no šī pētījuma būtu vērtīgāks un noderīgāks, aicinu ikvienu dalīties savā pieredzē, ieteikt, kritizēt un komentēt.

Vecāku pasūtījums skolai

Oktobra vecāku sapulcē ļoti gribējās saņemt atgriezenisko saiti no skolēnu vecākiem, ne tikai ‘”vārīties” 2 stundas par visu to, kas notiek skolā un kādus podus skolēni ir sataisījuši. Ideja par sarunu starp klases audzinātājiem un skolēnu vecākiem izvērtās produktīva un interesanta, par ko arī liels prieks!

Mēs ar Danu (otru klases audzinātāju, arī no Iespējamās misijas) skolēnu vecākiem, kā izglītības pasūtītājiem jautājām par prasmēm, zināšanām, attieksmēm un pieredzi, kādu viņi gribētu, lai viņu skolēni iegūtu skolā. Šādas bija atbildes:

  • Radīt priekšstatu par darba tirgu.
  • Nedomāt, ka skolēni zina, ko viņi grib.
  • Plašas pamatzināšanas. (Tāda zināšanu soma, ka skolēns, beidzot vidusskolu, var vēlreiz pārdomāt visas izvēles un viņam būtu iespēja ļoti plaši izvēlēties tālāko ceļu savā karjerā. Lai nebūtu ierobežojumi – tu nevari iet studēt šo tāpēc, ka skolā to nemācījies.)
  • Tālākizglītošanās iespējas. Lai skolēni zinātu, kādas ir viņu iespējas, kādi ir kritēriji uzņemšanai augstskolās, kas būtu jāpārdomā utt.
  • Loģiskā domāšana. Īsumā – lieta, kas noder vienmēr un visur.
  • Pozitīva domāšana. Galvenais uzsvars no vecāku puses gan bija par to, lai skolotāji neaizraujas ar teikšanu “tu neko nemāki!”, “tu esi stulbs!”, bet gan mēģina dot atgriezenisko saiti ar pozitīvo. Viņi uzskata, ka pozitīva domāšana no skolotāju puses, to vairotu arī skolēnos.
  • Analīze, novērtēšana. Šis bija kā papildinājums tam, ka katrs mūsu skolēns uzstāda mācību mērķus semestrim, gan atzīmju mērķus, gan arī izaugsmes mērķus. Ik pa laikam noteikti nepieciešama to analīze un izvērtēšana, tāpat kā ar katru ieskaites darbu un paveikto lietu. Šīs prasmes skolēniem ir ļoti nepieciešamas.
  • Neizdarītā (negatīvā) pārrunāšana. Runāt un izanalizēt ne tikai labo un paveikto, bet arī pārrunāt neveiksmes un nepadarīto, jeb mācīties no kļūdām.
  • Dokumentu (paraugu) veidošana. Praktisko pieredzi reālu iesniegumu, ielūgumu, līgumu, vienošanos u.c. dokumentu veidošanā.
  • Savstarpējā saskarsme. Mācīt savstarpēji sadarboties. Viens piemērs bija par to, lai grupu darbos jauktu grupas un skolēni iemācītos sastrādāties dažādos sastāvos.
  • Darbs vasarā. Kā būtu, ja skola un skolotāji palīdzētu noorganizēt skolēniem darbu vasarā?

Forši saprast to, ka mēs ar skolēnu vecākiem domājam līdzīgi un vēl labāk ir uzzināt tās lietas, par kurām mēs nebijām domājuši!

Ja ir idejas, kā šo varētu aizraujoši īstenot, droši, tepat pie komentāriem, apakšā!