Viena glāze motivācijas brokastīs

Kad tikko biju spēris kāju skolā kā skolotājs un ļoti sapriecājies par to, ka varēšu risināt matemātikas uzdevumus kopā ar desmitklasniekiem, viņi mani pārsteidza. Tā pa īstam.

– “Skolotāj, man to matemātiku nevajag!”

– ”Skolotāj, es būšu uzņēmējs. Priekš kam man vajag matemātiku?”

Un šitā vairāk nekā puse skolēnu sagaida jauno skolotāju…

Tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es uzdevu sev jautājumu par to, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka viņiem matemātika nebūs vajadzīga. Pagāja vēl mēnesis un tikai tad man prātā ienāca doma, ka, varbūt, visiem cilvēkiem nemaz nav jāprot matemātika augstāk par pamatskolas līmeni. Dažādi jautājumi man nelika mieru, tāpēc sāku domāt, kāpēc es līdz šim nebiju šaubījies par matemātikas svarīgo nozīmi manā dzīvē.

No bērnības atcerējos grāmatu “Cieto riekstu vācelīte”, kuru prieka pēc kopā ar vecmammu risinājām, kad vēl negāju skolā un arī pirmajos skolas gados. Dažādos ģimenes svētkos mēs spēlējām kāršu spēles un turnīrus un bieži vien tie jaunākie (arī es tajā skaitā) izpelnījās to godu rēķināt un skaitīt rezultātus. Vairākas reizes esmu dzirdējis stāstus kā tētis un viņa brālis piecu stundu matemātikas olimpiādes rakstīja 2 stundās, jo vajadzēja paspēt uzspēlēt hokeju vietējā čempionātā, turklāt arī šādi viņi dabūja olimpiādēs medaļas. Tagad saprotu, ka dzīvojot ģimenē, kur matemātika ir vērtība, man ik pa laikam tika špricēta patika pret matemātiku un piemēri, kur to var reāli izmantot.

Ko darīt tad, ja ģimenē špricējamais serums izbeidzies, vai arī, ja tiek špricēta nepatika? Tad skolotājam jābūt alķīmiķim un jāizķīmiķo nebeidzamās motivācijas un entuziasma dzira, pirms sašpricētie un “tīrie” skolēni ierodas deldēt solus. Padalīšos ar pāris savām receptēm.

Illustration by R. Kikuo Johnson – The New York Times

Man šķiet, ka skolēnus (izņemot divpatsmitklasniekus, un arī ne visus) nevar motivēt ar tekstiem “tev tas noderēs darbā”, “to tev vajadzēs augstskolā”, “tas katram izglītotam cilvēkam ir jāzina”. Kas strādā?

  • Aizraujošs process
  • Iespēja pašam izvēlēties, ko un kā darīt
  • Iespēja stundās darīt to, kas pašam interesē
  • Uzticēšanās skolēniem un atbildības atdošana skolēniem
  • Skolēnu paslavēšana un uzvaru svinēšana
  • Individuāla pieeja

 

Read more of this post

Advertisements

Tehnoloģijas skolā un ikdienā

Lidija Kronberga
10.b klases skolniece
Dobeles Valsts ģimnāzija

 

Pirms 3 mēnešiem Iespējamās Misijas veiktā aptauja Latvijas skolās, tajā skaitā arī Dobeles Valsts ģimnāzijā rāda, ka skolēni ir gatavi un jau izmanto tehnoloģijas ikdienā. Turklāt, tehnoloģijas skolēniem ir pieejamas gan mājās, gan arī skolā – 98% skolēnu mājās ir dators un 94% mājās ir interneta pieslēgums un ikviens var izmantot datoru skolā.

Darbs un izklaide pie datora un savstarpējā komunikācija internetā mums ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo lielākā daļa skolēnu pie datora pavada vairākas stundas dienā.

Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. un 11. klašu skolēni atzīst, ka prot uzrakstīt un noformēt dokumentu datorrakstā (94%), prot sagatavot prezentāciju datorā (91%), nosūtīt un saņemt e-pastu (90%) un atrast nepieciešamo informāciju internetā (85%), kas nozīmē tikai to, ka mums – „digitālajiem skolēniem” šīs lietas nav jāmāca, bet jāpielieto dažādu priekšmetu apguvē.

people_stats_infograph

Manā skolā izmanto dažādus tehnoloģiju veidus. Kā piemēru varu minēt datorus, interaktīvās tāfeles, projektorus, mikroskopus, dažādus mērītājus u.c. Man pašai personīgi ļoti patīk, ka mēs izmantojam šīs tehnoloģijas mācību stundās, jo tas ļauj mums labāk saprast mācīto vielu vai arī „iztaustīt” to, ko mēs mācāmies. Ļoti bieži tiek izmantots dators, lai veiktu kādus projektus, referātus vai arī zinātniski pētnieciskos darbus. Vēl, ko varu piebilst, ir tas, ka mani aizrauj tās dabaszinību stundas, kurās mēs izmantojam mikroskopus vai mērītājus, jo ir interesanti veikt dažādus eksperimentus un pētījumus, kas ir kā papildinājums mācību stundai.

Tehnoloģiju izmantošana un apgūšana mums, skolēniem, dod lielisku iespēju jau savlaicīgi sagatavoties darbam nākotnē, kā arī pilnveidot savas zināšanas.