Radošums : Tehnoloģijas

28.aprīlī LU Mazajā Aulā trīs manas audzināmās klases skolnieces vadīja mācību stundu, lai parādītu kādas stundas viņas gribētu savā skolā un kā parastu mācību stundu padarīt radošu.
Vairāk par šo pasākumu var uzzināt Iespējamās Misijas mājaslapā – apraksts un foto.

im_100428

Foto: F64

Šī 30 minūšu garā mācību stunda bija kā ierosinājums diskusijai par izglītību Latvijā, īpaši koncentrējoties uz Radošumu.

Diskusijā ļoti daudz komentāru bija par to vai radošums ar tehnoloģijām ir savienojams? Vai tehnoloģijas papildina vai izslēdz radošumu?

Es uzskatu, ka tehnoloģijas pašas par sevi neko nepadara radošu. Ja notiek sinhrona peles klikšķināša skolēniem kopā ar skolotāju, tad skolēniem radošā domāšana parādās tikai meklējot iemeslus kā tikt ārā no tādas klases.  Ja skolēniem ir jāuzspiež viņu izvēlētais variants uz balsošanas iekārtām, tas nav radošums. Taču tas ir reāls veids kā ieekonomēt laiku skolēnu pārbaudei, turklāt uzreiz saņemot rezultātus. Doug Lemov grāmatā "Teach like a champion" ir aprakstīta metode kā iemācīt skolēniem ātri stundas laikā savākt un nodot darbus klasē, kas, pēc aprēķiniem, ietaupa 63 stundas gadā, ko var izmantot, lai mācītos dziļāk, plašāk un vairāk. Daudzi skolotāji saka, ka viņiem nepietiek laika, lai mācītu radošumu – lūk ir tas laiks, kuru var ietaupīt, efektīvi izmantojot tehnoloģijas.

Šajā publiskajā mācību stundā mēs gribējām uzsvērt to, ka darboties ar tehnoloģijām nevajag mācīt tā, kā pierasts 20.gadsimtā – dodot instrukcijas par to, kādas funkcijas var veikt ar katru agregātu un uzreiz arī par tām visām pastāstīt. Skolnieces stundā parādīja kā viņas darbojas ar interaktīvo planšeti un uzreiz deva ar to darboties arī pārējiem. Neskatoties uz to, ka daudzi neko tādu nebija turējuši rokā, viņi darbojās intuitīvi un viņiem sanāca. Citam labāk, citam sliktāk, taču sanāca. Arī ar balsošanu nebija nekādas problēmas, turklāt, ja arī kādam rastos jautājums par lielo pogu, kas ir vidū, viņam būtu daudz lielāka interese dzirdēt atbildi, nekā, ja par visām pogām stāstītu pēc kārtas pašā sākumā. Turklāt – kā skolnieces darbojās ar visām ierīcēm! Jā, tas bija šovs, bet, ja skolēni var vadīt šovu ministru, ap 70 izglītības ekspertu un kameru priekšā, tad kāpēc lai skolēni to pašu nevarētu darīt klasē kopā ar saviem klasesbiedriem?

Read more of this post

Advertisements

Radoši praktisks prieks

Latvenergo konkursa 8.-9. klašu gaišākajām galvām – eXperiments -aizraujošo klātienes sacensību televīzijas studijā turpinās 21 Latvijas skolu labākā komanda, kas neklātienes kārtā uzrādījušas vislabākos rezultātus, tai skaitā Dobeles Valsts ģimnāzijas komanda Nacionālie Varoņi!

Radoši praktiskās kārtas uzdevums bija izveidot kaut ko reālu un izmantojamu no kaut kā pārstrādāta, atjaunota vai otreiz atdzīvināta, turklāt šim produktam vai pakalpojumam jābūt reālam, interesantam, ar ekonomisku lietderību un pamatojumu, lai tas nenodara ļaunumu apkārtējai videi, lai tas ir noderīgs ikvienam un kāds ir šī produkta mērķis!

Nacionāli Varoņi piedāvā savu saules kolektoru!

Video skatīt te – http://vimeo.com/9424782

Ideja radās ņemot talkā Edvarda de Bono ieteikumus, kā nonākt pie oriģinālām lietām – paņēmām dažādas grāmatas un katrs šķīrām ar aizvērtām acīm kādu lappusi un pēc tam mēģinājām kombinēt idejas no visām 3 grāmatām un rakstījām visas idejas uz tāfeles. Pavisam īsā laikā izkristalizējās arī fināla ideja, kurai skolēni izdomāja kā to realizēt. Man viņi pateica, ka ir jāpaņem 5.izmēra urbis un pārējais viss ir izdomāts.

Manuprāt, mums iznāca lieliski! Skatieties mūsu tālākos soļus televīzijā un turiet īkšķus!

Tehnoloģijas skolā un ikdienā

Lidija Kronberga
10.b klases skolniece
Dobeles Valsts ģimnāzija

 

Pirms 3 mēnešiem Iespējamās Misijas veiktā aptauja Latvijas skolās, tajā skaitā arī Dobeles Valsts ģimnāzijā rāda, ka skolēni ir gatavi un jau izmanto tehnoloģijas ikdienā. Turklāt, tehnoloģijas skolēniem ir pieejamas gan mājās, gan arī skolā – 98% skolēnu mājās ir dators un 94% mājās ir interneta pieslēgums un ikviens var izmantot datoru skolā.

Darbs un izklaide pie datora un savstarpējā komunikācija internetā mums ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo lielākā daļa skolēnu pie datora pavada vairākas stundas dienā.

Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. un 11. klašu skolēni atzīst, ka prot uzrakstīt un noformēt dokumentu datorrakstā (94%), prot sagatavot prezentāciju datorā (91%), nosūtīt un saņemt e-pastu (90%) un atrast nepieciešamo informāciju internetā (85%), kas nozīmē tikai to, ka mums – „digitālajiem skolēniem” šīs lietas nav jāmāca, bet jāpielieto dažādu priekšmetu apguvē.

people_stats_infograph

Manā skolā izmanto dažādus tehnoloģiju veidus. Kā piemēru varu minēt datorus, interaktīvās tāfeles, projektorus, mikroskopus, dažādus mērītājus u.c. Man pašai personīgi ļoti patīk, ka mēs izmantojam šīs tehnoloģijas mācību stundās, jo tas ļauj mums labāk saprast mācīto vielu vai arī „iztaustīt” to, ko mēs mācāmies. Ļoti bieži tiek izmantots dators, lai veiktu kādus projektus, referātus vai arī zinātniski pētnieciskos darbus. Vēl, ko varu piebilst, ir tas, ka mani aizrauj tās dabaszinību stundas, kurās mēs izmantojam mikroskopus vai mērītājus, jo ir interesanti veikt dažādus eksperimentus un pētījumus, kas ir kā papildinājums mācību stundai.

Tehnoloģiju izmantošana un apgūšana mums, skolēniem, dod lielisku iespēju jau savlaicīgi sagatavoties darbam nākotnē, kā arī pilnveidot savas zināšanas.

Atklātā stunda ar tehnoloģijām

No 12. – 16. oktobrim Iespējamā misija sadarbībā ar Lattelecom, rīkoja Zināšanu sabiedrības nedēļu Latvijas skolās. Man bija liels prieks piedalīties un vadīt atklāto stundu savā skolā, jo tehnoloģijas ir tā lieta, ko es plaši izmantoju ikdienā, turklāt šīs nedēļas mērķis bija uzsvērt jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozīmi, veidojot mūsdienīgāku mācību procesu, kur man šķita būtiski jēgpilni integrēt tehnoloģijas stundā, lai uzlabotu skolēnu mācību sniegumu.

Pēc stundas sajutos tik lieliski, ka varu saņemt atgriezenisko saiti un ieteikumus no kolēģiem. Tagad man ir ļoti daudz ideju galvā, ko varētu darīt, kas vēl jāpalasa un arī saprotu, kas ir ok un uz kuru pusi man nepieciešams pilnveidot savas stundas. Paldies visiem, kas deva savu ieguldījumu!

Arī nākamajā dienā man pienāca klāt skolotāji un ieteica vēl pāris lietas, kas viņiem vakarā ienākušas prātā, ko vēl varētu uzlabot. Šī atklātā stunda pavēra arī tādu plašāku savstarpējo skolotāju komunikāciju par metodēm, par mācīšanu skolā, par starpprikšmetu saikni un tehnoloģiju izmantošanu klasē.

Par stundā izmantotajām tehnoloģijām.

ACTIVOTE balsošanas pultis izmantoju 3 dažādiem mērķiem – diagnostikai / aktualizācijai stundas sākumā, nostiprināšanai stundas vidusdaļā un refleksijai / formatīvajai vērtēšanai stundas beigās. Fizika 8.klasei ir jauns priekšmets, bet daudzas ar to saistītas lietas skolēniem ir zināmas no dabaszinību, informātikas, mūzikas un citām stundām. Ar pultīm lieliski varēju pārbaudīt cik daudz skolēni, kuri nāk no dažādām skolām, zina par jauno tēmu, turklāt viņiem tas ir interesanti, var spiezt pogas, katrs no viņiem ietekmēt procesu, turklāt arī redzēt kā klasesbiedri ir nobalsojuši. Man kā skolotājam ļoti patīk, ka skolēni uzreiz prasa – Kā tad ir pareizi? Kāpēc tā bija pareizi?

Read more of this post