Sižets Tautas balsī

"Mans mērķis ir, lai skolēni uzstāda sev augstus mērķus, lai viņi sapņo un lai sasniedz savus mērķus. Tas nav nekas neiespējams!"

Noskatīties visu sižetu var šeit.

Tehnoloģijas ir skolēnu rokās

1717. gadā Prūsija bija pirmā valsts, kas ieviesa obligātu sākumskolu. Viss sākās ar klasi, tāfeli un krītu, un skolēniem, kuri sēdēja pie soliem rindās, ar seju pret skolotāju. Šī skola kļuva par modeli visai pasaulei. […] Marc Prensky saka, ka skolēnu smadzenes tagad ir savādāk "savienotas". Un arī ārsts Dr. Richard Restak to apstiprina savā grāmatā The New Brain: How the modern age is rewiring your mind.
[UNLIMITED – The New Learning Revolution. Gordon Dryden & Jeannette Vos]

Prensky sauc mūsdienu jauniešus par digitālajiem iezemiešiem (digital natives) un arī es lielā mērā tam pievienojos. 7.klases skolēniem, kuri nebija darbojušies vēl līdz šim ar Microsoft Office 2007. versiju, es informātikas stundā 3 minūšu laikā parādīju, ka galvenā jaunā lieta ir josla (ribbon) un lielā poga kreisajā augšējā stūrī un, ka, lielākoties, viss pārējais ir palicis tas pats. Teicu, ka viņiem jāpaņem un jāuzzīmē kādas figūras un jāievieto bilde tekstā, lai viņi pamēģina. Lielākā daļa iztika bez nekādiem jautājumiem, jo viņi jau pēc izjūtām meklē un atrod sev pazīstamās lietas. Arī fizikas stundā 8.klasei parādot mehānikas datorsimulāciju par ķermeņu izšaušanu un gravitācijas iedarbību uz tiem, viņi starpbrīdī prasīja, vai var pamēģināt un pamēģinot atrada visas izvēlnes, iespējas, ko vien šī programma piedāvā un šāva ne tikai bumbas no lielgabaliem, bet klavieres, mainīja lielgabala leņķi un izšaušanas ātrumu.

Pati pirmā fizikas stunda mūžā

Re kā, man šodien divas 8.klases atnāca uz pašu pirmo fizikas stundu viņu mūžā un īstenībā tā visa stunda bija kā viens tāds āķis, kas arī pēc programmas +/- tā ir plānots. Vispirms ir jāpārdod savs priekšmets – jārada interese un tikai pēc tam var runāt par darbošanos un mācīšanos. Fizika tās pašā būtībā ir par eksperimentēšanu, modeļu radīšanu, dzīves situāciju analīzi, analoģiju veidošanu, skaidrošanu, balstoties uz fizikas likumiem un līdzīgu situāciju prognozēšanu nākotnē.
 

  Vispirms gan pārrunājām drošības noteikumus, viņi man stāstīja par to, kur dažādās vietās mēs varam redzēt gaismas, krāsas, dzirdēt skaņas, par aukstumu un siltumu, par spēkiem un kustībām. Un tad, aiziet – eksperimentējām. Būvējām raķeti no baloniem un striķiem un laidām pāri klasei. Protams, ka katram hronometrs rādīja citu laiku, cik ilgi raķete lidoja un tad mums vajadzēja pārrunāt mērījumu kļūdas, kā tās rodas un kāpēc nepieciešami vairāki mērījumi.