Bloga adrese mainījusies uz narvaiss.lv

Šajā vietnē vairs netiks publicēti jauni raksti.

Jaunais blogs, kurā atrodami arī raksti, kas ir publicēti šeit, ir atrodams narvaiss.lv

iPad skolās. Kādas ir priekšrocības?

Maija beigās kopā ar 15 citiem skolotājiem un skolu direktoriem no Eiropas biju Londonā uz Apple Professional Development Workshop. Mēs dalījāmies pieredzē par iPad izmantošanu skolās, kā arī uzzinājām vairākas jaunas lietas, ko tālāk nodot skolotājiem savās valstīs.

Tehnoloģija šajā seminārā nekad nebija primārais. Mēs, skolās, gribam skolēniem mācīt aktuālās prasmes, iemaņas, vērtības un arī zināšanas un mums vajag, lai resursi kvalitatīvi tiktu izmantoti. Lai iekārtas skolās nestāv iepakotas. Ir svarīgi, ka tehnoloģijas māca cilvēks, kas pārzina skolēnus, skolu, standartu, mācību programmu paraugus, eksāmenus. Par jēgpilnu tehnoloģiju mācīšanu jau rakstīju rakstā "Vai tehnoloģijas šobrīd skolēna rokās ir rīks?". Tāpēc man patīk Apple stratēģija, ka skolotājiem strādāt ar Apple tehnoloģijām māca skolotāji, kas paši darbā ar skolēniem aktīvi izmanto tehnoloģijas.

Planšetdatoru vai klēpjdatoru?

Mani 12.klases skolēni dabaszinību stundā pēta WiFi

Dobeles Valsts ģimnāzija un skolotājs Gatis Narvaišs jau otro gadu pēc kārtas iesaistās Iespējamās misijas un Lattelecom rīkotajā tehnoloģiju nedēļā “Tehnoloģijas dzīvei!”. Pagājušajā gadā skolēni taisīja televīzijas antenas (vairāk – šeit). Šogad galvenais uzsvars projektā bija uz bezvadu interneta darbības saprašanu.

 

Projekta mērķis ir dot iespēju skolēniem fizikas stundu laikā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praksē un demonstrēt skolā iegūto zināšanu izmantošanu ikdienā. Tādā veidā skolēniem tiek veicināta interese par fiziku un sekmēta jēgpilna tehnoloģiju izmantošana mācību procesā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar vadošo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju SIA Lattelecom.

„Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir mūsdienu cilvēka, katra skolēna ikdiena. Tehnoloģijas nevar aizstāt skolotāju, taču tās var kalpot par ļoti iedarbīgiem darbarīkiem efektīvam un katru skolēnu iesaistošam mācību procesam. Mācību procesam ir jāmainās. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, jāļauj skolēniem darboties pašiem – risināt problēmas, analizēt informāciju, sadarboties,“ atzīst Zane Oliņa, IM programmas attīstības vadītāja.

Dobeles Valsts ģimnāzijā 12.b un 12.k klases skolēni dabaszinību stundās veica dažādus uzdevumus:

Pētīja skolas bezvadu interneta ātrumu dažādās skolas vietās, uzņēma laiku, cik ātri atveras viņu visbiežāk lietotās mājaslapas. Galvenais skolēnu secinājums: skolā ir diezgan ātrs internets, taču vietās, kur signāls ir vājāks, mājaslapas ielādējas par 10 reižu ilgākā laikā.

HP OFFICEJET PRO 8500A printera apskats

Pirms diviem mēnešiem man piedāvāja pāris mēnešus lietot HP OFFICEJET PRO 8500A PLUS printeri, izmēģināt tā dažādās iespējas skolā un mājās un uzrakstīt savu viedokli tā pielietojumam un iespējām.

Vai personīgām vajadzībām man šādu printeri gribas? Jā. Vai man tas ir nepieciešams? Nē. Vai skolā tāds noderētu? Jā, it sevišķi tādā, kur tiek izmantoti portatīvie datori (un planšetdatori).

Kāpēc ir vērts nopirkt dārgāku printeri?

• Viss bez vadiem.

  Bezvadu printēšana un skenēšana ir tā funkcija, kas man likās visnoderīgākā, jo strādāju ar vairākiem datoriem, iPad un iPhone. Līdz šim man bija sarežģīti novietot printeri tādā vietā, lai to varētu pieslēgt jebkuram datoram. Ar šo printeri bija krietni vienkāršāk – noliku plauktā, pieslēdzu WiFi un varēju drukāt no visas WiFi zonas arī blakus telpās. Instalācija uz Mac ir elementāra un neprasa vairāk par minūti, uz Windows datora salīdzinoši vienkārša, taču ar 5 minūtēm ir jārēķinās. No iPhone un iPad var drukāt uzreiz caur AirPrint. Reāli jau daudz nesanāk drukāt no telefona, taču bija 2 reizes, kad tas noderēja – kad ātri vajadzēja izdrukāt e-pastu, kā arī izdrukājot savus mēneša izdevumus, ko regulāri piefiksēju iPhone. Skenējot pa vienai lapai “wireless” funkcija neko daudz nedod, jo tāpat jāstaigā no datora uz skeneri un atpakaļ, taču tad, ja saliek čupu ar lapām un uzliek opciju visas saskenēt vienā dokumentā, skeneris pats paņem lapas pa vienai, saskenē un saliek vienā pdf dokumentā, kas ir ļoti ērti.

  Problēma ar ko bieži saskāros skolā – nevarēju izdrukāt no sava datora, jo ir nokonfigurēts vadu tīkls ar datoriem, no kuriem var drukāt. Turklāt skolā visi ir Windows datori, līdz ar to visi uz Mac veidotie dokumenti jāsaglabā pdf, jāieliek zibatmiņā, dropbox vai e-pastā, jāaiziet pie kāda no datoriem un jāizdrukā. Nav jau nekas traks, taču, ja tas jādara bieži, es zaudēju daudz laika.

Skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana – apraksts

Man šķiet, ka pirmais priekšnoteikums, lai skolēni patstāvīgi mācīties ir sajūta, ka viņi ir atbildīgi par procesu, par savu darbu, ka neviens viņam neskatās uz pirkstiem un nesaka, ka viņš dara nepareizi, bet ļauj darīt pēc sava prāta un atbalsta. Tāpēc arī es lieku uzsvaru uz prasmēm uzņemties atbildību, izvēlēties, plānot laiku, analizēt informāciju un komunicēt.

Dabaszinības

Dabaszinības skolēni lielākoties ir izvēlējušies tāpēc, ka viņiem nepatīk ne fizika, ne ķīmija un bioloģija tā pa pusei, līdz ar to, lai skolēniem būtu interese, mācības ir jāveido pilnīgi citādas, nekā viņiem ir bijušas pamatskolā šajos priekšmetos. Es nolēmu, ka prasmes un attieksme pret zinātni ir daudz svarīgākas par zināšanām, tāpēc arī plāns ir balstīts uz prasmēm. Papildus jau iepriekš minētajām, skolēni attīsta prasmes veidot video, audio, prezentācijas, uzstāties publikas priekšā, debatēt, meklēt informāciju, sadarboties, argumentēt, lietot IT.

Informātika

Informātika ir priekšmets, kur pārsvarā attīsta prasmes darboties ar datoru. Es uzskatu, ka dators ir tikai palīgrīks, pildot uzdevumus, tāpēc arī izveidoju uzdevumu, kura izpildei ir nepieciešams attīstīt datorprasmes informācijas meklēšanā, blogu veidošanā, prezentāciju veidošanā un virtuālajā komunikācijā.

Kā izveidot savu klasi par izcilu klasi?

Šajā vasarā mēs, 3 skolotāji no Iespējamās misijas (Dana Kalniņa, Dina Sarceviča, Gatis Narvaišs), uzsākām darbu starptautiskā izpētes grupā, ko organizē Teach For All ar galveno fokusu uz izcilām klasēm. Kopā grupā mēs esam 11 skolotāji no Anglijas, Libānas, Igaunijas un Latvijas.

Šīs izpētes grupas ietvaros mēs katrs savā klasē mācību gada garumā veiksim darbības pētījumu, mēģinot pielietot un ieviest metodes, kuras dotu skolēniem vairāk. Par to, ko nozīmē “vairāk” mums bija dziļas diskusijas, taču, ņemot vērā dažādos apstākļus un vajadzības valstīs, kurās mēs mācām, vienojāmies par kritērijiem, kas raksturo izcilu klasi 21. gadsimtā. Visa mācību gada garumā mēs savstarpēji dalīsimies ar savu pieredzi, izmēģināsim veiksmīgākās metodes dažādās valstīs, dažādu vecumu skolēniem, lai saprastu, vai ir metodes, kuras nes labus rezultātus gan Lībijā, gan Latvijā, gan sākumskolēniem, gan vidusskolēniem.

Tikšanās laikā Nešvilā, ASV, mēs vienojāmies par kritērijiem, kas apraksta izcilu klasi (tie ir pieejami zemāk), vērojām stundas dažādās Nešvilas skolās (privātskolās, valsts skolās, sākumskolās, vidusskolās), runājām ar skolu vadību, skolotājiem un skolēniem. Mēs gribējām saprast, kā atšķirt izcilu klasi no labas klases un kāda informācija ir nepieciešama, lai kvalitatīvi izdarītu secinājumus.

Tikšanās laikā mēs vienojāmies par to, ka tādu klasi kur skolēni labi un ļoti labi apgūst ar priekšmetu saistītās zināšanas un prasmes, varētu sauktu par “labu klasi”. Izcila klase ir kaut kas vairāk. Izcilā klasē skolotājs māca skolēniem prasmes, piem. atbildību, sadarbību, kuras skolēniem noderēs gan skolā, gan arī pēc tās. 21. gadsimtu raksturo mainība, līdz ar to, skolēniem jābūt spējīgiem mainīties, pašiem mācīties jaunas lietas. Izcilā klasē skolotājs spēj motivēt skolēnus, lai viņi grib būt izcili un mēģina izdarīt vislabāko, ko viņi spēj. Izcilā klasē skolotājs parāda skolēniem pasauli visā tās dažādībā un parāda daudzās jēgpilnās un noderīgās iespējas, no kurām katrs skolēns sev var izvēlēties visatbilstošākās.

Šie, mūsuprāt, ir kritēriji, kas raksturo izcilu klasi:

• Skolēni sadarbojas, lai sasniegtu vienotu mērķi.
• Skolēni izaicina sevi un savus uzskatus.
• Skolēni saprot vērtību un mērķi tam, ko viņi dara, gan nākotnei, gan arī plašāk.
• Skolēniem ir gandarījums par to, ko viņi dara skolā.
• Skolēni tiecas sasniegt vislabāko rezultātu, kādu vien viņi spēj.
• Skolēni uzņemas atbildību par savumācīšanos.
• Skolēni prot dot konkrētu, strukturētu atgriezenisko saiti, prot saņemt atgriezenisko saiti un to pielietot.
• Skolēni prot kritiski un radoši domāt.
• Skolēni prot izskaidrot un modelēt viņu domāšanas procesus.
• Skolēni pārzina savas stiprās un vājās puses.
• Skolēni, kuri kaislīgi iestājas par kādiem jautājumiem, proaktīvi meklē pārmaiņas vai arī tic pārmaiņu iespējamībai.

Lai rezultāts no šī pētījuma būtu vērtīgāks un noderīgāks, aicinu ikvienu dalīties savā pieredzē, ieteikt, kritizēt un komentēt.

ActivInspire un rīki manās klasēs

Dobeles Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Gata Narvaiša klasē nav interaktīvās tāfeles, taču viņš stundās izmanto programmu ActivInspire, jautājumu un atbilžu sistēmu un bezvadu tāfelīti. Gatis ir Iespējamās misijas skolotājs un uzskata, ka tehnoloģijas un ar tām saistītās modernās mācību metodes ir viens no papildu stimuliem jauniem cilvēkiem kļūt par skolotājiem.

Vēl par šo manā rakstā – Radošums: Tehnoloģijas
Līdzīgi pieredzes video no Lielvārds – http://vimeo.com/lvit

Viena glāze motivācijas brokastīs

Kad tikko biju spēris kāju skolā kā skolotājs un ļoti sapriecājies par to, ka varēšu risināt matemātikas uzdevumus kopā ar desmitklasniekiem, viņi mani pārsteidza. Tā pa īstam.

– “Skolotāj, man to matemātiku nevajag!”

– ”Skolotāj, es būšu uzņēmējs. Priekš kam man vajag matemātiku?”

Un šitā vairāk nekā puse skolēnu sagaida jauno skolotāju…

Tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es uzdevu sev jautājumu par to, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka viņiem matemātika nebūs vajadzīga. Pagāja vēl mēnesis un tikai tad man prātā ienāca doma, ka, varbūt, visiem cilvēkiem nemaz nav jāprot matemātika augstāk par pamatskolas līmeni. Dažādi jautājumi man nelika mieru, tāpēc sāku domāt, kāpēc es līdz šim nebiju šaubījies par matemātikas svarīgo nozīmi manā dzīvē.

No bērnības atcerējos grāmatu “Cieto riekstu vācelīte”, kuru prieka pēc kopā ar vecmammu risinājām, kad vēl negāju skolā un arī pirmajos skolas gados. Dažādos ģimenes svētkos mēs spēlējām kāršu spēles un turnīrus un bieži vien tie jaunākie (arī es tajā skaitā) izpelnījās to godu rēķināt un skaitīt rezultātus. Vairākas reizes esmu dzirdējis stāstus kā tētis un viņa brālis piecu stundu matemātikas olimpiādes rakstīja 2 stundās, jo vajadzēja paspēt uzspēlēt hokeju vietējā čempionātā, turklāt arī šādi viņi dabūja olimpiādēs medaļas. Tagad saprotu, ka dzīvojot ģimenē, kur matemātika ir vērtība, man ik pa laikam tika špricēta patika pret matemātiku un piemēri, kur to var reāli izmantot.

Ko darīt tad, ja ģimenē špricējamais serums izbeidzies, vai arī, ja tiek špricēta nepatika? Tad skolotājam jābūt alķīmiķim un jāizķīmiķo nebeidzamās motivācijas un entuziasma dzira, pirms sašpricētie un “tīrie” skolēni ierodas deldēt solus. Padalīšos ar pāris savām receptēm.

Illustration by R. Kikuo Johnson – The New York Times

Man šķiet, ka skolēnus (izņemot divpatsmitklasniekus, un arī ne visus) nevar motivēt ar tekstiem “tev tas noderēs darbā”, “to tev vajadzēs augstskolā”, “tas katram izglītotam cilvēkam ir jāzina”. Kas strādā?

• Aizraujošs process
• Iespēja pašam izvēlēties, ko un kā darīt
• Iespēja stundās darīt to, kas pašam interesē
• Uzticēšanās skolēniem un atbildības atdošana skolēniem
• Skolēnu paslavēšana un uzvaru svinēšana
• Individuāla pieeja

 

Noored Kooli pārstāvji viesojas Dobeles Valsts ģimnāzijā

Trešdien, 26.janvārī Dobeles Valsts ģimnāzijā viesojās izglītības eksperti no Igaunijas, programmas Noored Kooli, kas ir līdzīga Latvijas programmai Iespējamā misija. Viņi vēroja Iespējamās misijas skolotāju Gata Narvaiša un Danas Kalniņas stundas 10. un 12. klasēm.

Noored Kooli pārstāvju komentārs:

“Skolotājam Gatim Narvaišam dabaszinību stundā bija ļoti konkrētas prasības skolēniem. Viņš izmantoja dažādus multivides resursus, kas piesaistīja visu skolēnu uzmanību – analizēja grafikus, kas rāda saikni starp piesārņojumu un cilvēku ienākumu līmeni dažādās valstīs, un kā tas mainās laika gaitā. Viņa uzdevumi bija veidoti tā, lai būtu saprotami visiem skolēniem un motivētu ikvienu piedalīties.

Skolotāja Dana Kalniņa ļoti labi organizēja grupas uzdevumu, kur skolēniem bija paredzēts analizēt vienu produktu un veikt mārketinga pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas ir jāveic. Skolēniem uzdevums tika izskaidrots soli pa solim, tāpēc bija skaidrs ikvienam. Lai padarītu uzdevumu pēc iespējas vairāk saistītu ar dzīvi, bija jāanalizē reāli produkti, piem. biezpiena sieriņš “Kārums” un kefīrs, un daži skolēni pētījuma laikā tos pat pagaršoja.

Abiem skolotājiem bija īpaša klases darba organizācija, skaidras prasības un viņiem izdevās saglabāt draudzīgas attiecības ar skolēniem visu stundas laiku – tas noteikti ir tas, pie kā mums ir vairāk jāstrādā Noored Kooli programmā. Šo stundu laikā es pierakstīju vairāk kā 15 lapas ar piemēriem un vērtīgām piezīmēm, ko novēroju abu skolotāju stundās. Paldies Iespējamai misijai un Ingai Pāvulai, ka dāsni dalījās savā pieredzē un vērtīgajos materiālos!”

Indija zem pārsega

Šī ir mana piektā diena Mumbajā un piektā diena Indijā, kur es pārvietojos starp rietumnieciskām viesnīcām, būdiņu rajoniem (man kaut kā nepatīk teikt graustu rajoni, jo tur nav nekas sagruvis, viņi tomēr mēģina uzturēt kārtību “mājās”, taču tas ir tas, ko sauc par slums angļu valodā) un skolām, gan valsts, gan privātajām.

Pirmā diena Indijā bija kā izaicinājums jau bez tā, ka gulētas tikai 2 stundas un bagāža atpalikusi Stambulā. Pēc neliela ievada, mūs aizveda un izmeta graustu rajonā (jo tur tiešām bija sagruvušas mājas) un deva uzdevumu 2 stundām.

“Iepazīsties ar kādu bērnu un pavadi ar viņu kopā 2 stundas!”

Ok. Es paņēmu krītiņus un domāju, ka tīri labi izdosies kādu savaņģot – mana ideja bija piesaistīt ar krāsainajiem krītiņiem un mēs varētu apzīmēt sienas, vai arī bruģi, vai ielu, kaut kā tā. Mans šoks ierodoties tajā vietā bija par to, ka visas sienas bija tualetes zona, kuras tam aktīvi arī tika izmantotas, līdz ar to vajadzēja domāt kaut ko citu. Atradu papīru, uz kā zīmēt un tad jau tikai atlika atrast kādu sīci. Turpmāko 2 stundu laikā man bija diezgan daudz pilnīgi atšķirīgu un košu emociju, un mana “eksotiskā” izskata dēļ parunāju ar kādiem 30 vietējiem “graustu” cilvēkiem. Vislielākais pārsteigums man bija par to, ka nebija nevienas rūpēs sarauktas pieres. Nu paskatieties paši!

Otrajā dienā pēc stundām mēs gājām ciemos pie dažiem no skolēniem. Es biju 2.klases stundās, līdz ar to arī gāju ciemos pie otrklasniekiem. Un tā mēs ieejam vienā mājā un es novelku kurpes un atstāju ārā, ieeju koridorā un skatos apkārt, kur man iet tālāk un saprotu, ka nevienu durvju nav. Neliels šoks, taču ieraudzīju pie sienas saritinātu tepiķīti un pieņēmu, ka tā varētu būt gulta. Kādi 3-5 kvadrātmetri un tajā satilpst visa ģimene. (Kā vēlāk izrādījās, tad tā ir vēl salīdzinoši liela mājvieta.)

Tas ir tāds pirmais iespaids un labi, ka parunājot daudz vairāk ar cilvēkiem, kas dzīvo šādos mājokļos, tai skaitā arī Āzijas lielākajā būdiņu rajonā, redzot, kāda tur ir rosība, redzot, kā sākumskolēni mācās visu angļu valodā, kas viņiem ir svešvaloda, runājot ar skolotājiem (gan no Teach For India programmas, gan arī “parastajiem”), ir radies arī nedaudz dziļāks skats uz lietām, kas saistītas ar izglītību.

Piektdiena bija mana visforšākā diena Indijā līdz šim. Es ēnoju vienu Kanādas indieti, kurš visu savu mūžu bija nodzīvojis Kanādā, bet pirms pusgada atbrauca uz Mumbaju, lai iesaistītos Teach For India programmā un mācītu graustu bērniem skolā. Tā pieredze 5 stundas vienu dienu pavadot kopā ar viņu klasē, esot kā skolotāja palīgam, bija viena no visaizraujošākajām pieredzēm, kāda man jebkad ir bijusi. Otrklasnieki. Fantastiski kārtīgi un disciplinēti 30 otrklasnieki. Draudzīgi un smaidīgi. Jauki. Un tomēr skolotājs teica, ka viņi ir izlutināti. Man tas likās ļoti interesanti, tāpēc papētīju to dziļāk.

Taču nu man jādodas uz nākamo aktivitāti. Turpināšu, kad būšu Latvijā!