Studentu līderu domas par izglītību Latvijā

Pavisam nesen 2 dienas virzīju skolotāju mācīšanos, vadot darbnīcu “21.gs. mācību metodes” LatSTE 2010, jau rīt turpināšu virzīt manu dažādo skolēnu mācīšanos Dobeles Valsts ģimnāzijā. Šobrīd šķiet ideāls brīdis atskatīties uz studentu līderu domām par izglītību Latvijā, jeb drīzāk “cepšanos” par to, kas, viņuprāt, nav labs un būtu uzlabojams. Man pašam šo informāciju likās interesanti salīdzināt ar Valda Dombrovska jaunās valdības deklarācijas izglītības, zinātnes un sporta sadaļas redakciju, ko Gatis Kokins publicēja savā blogā “Par izglītības, zinātnes un sporta politiku”.

Šo informāciju (“cepšanos” par izglītību Latvijā) anonīmi uzrakstīja studenti 2010.gada augustā Vecaucē, Studentu Līderu foruma laikā, kad stāstīju par izglītības pārmaiņām, kādas Iespējamā misija ienes izglītībā.

      • Skolotāji nav autoritāte bērniem. Sekas –> visatļautība!
      • Izveidots dabaszinību bloks, kas novedīs pie tā, ka būs 16 ekonomisti saražoti, bet trūks eksaktā virziena pārstāvju.
      • Skolotāji kā iedvesmotāji un profesionāļi savā jomā būtu norma, bet pašlaik tā nav.
      • Mācību līdzekļi (grāmatas, darba burtnīcas) ir pārvērsti biznesā, kas mācības pārvērš problemātiskā situācijā. Katru gadu mainās mācību grāmatas tikai tāpēc, ka katrs otrais uzskata par savu pienākumu uzrakstīt jaunu grāmatu un pēc tam skola to ietver mācību procesā. Rezultātā vecākiem ir grūtības nodrošināt bērnam šīs te grāmatas, kas ir pilnīgi nepareizi!!!
      • Izglītībai trūkst treniņu un hobija pieskaņas, kas aizrauj darīt. Viss ir pārāk statisks un vienveidīgs.
      • Skolās nemāca atšķirt komunikācijas elementus, piemēram, viedokli no komentāra. Nemāca publisko runu (retoriku).
      • Mazs budžetu skaits.
      • Skolā ir ļoti mazkustīgs grafiks, kas neļaus skolēniem tik sēdošu darbu.
      • Studenti nevēlas paņemt visu, ko viņiem var iedot!!! Iespējas ir, jāizmanto tās!
      • Bieži trūkst izskaidrojuma tam, kā rodas vērtējums.
      • Trūkst “feedback” no pasniedzējiem, lai saprastu, kur radās kļūdas.
      • Liels mīnuss ir vienaldzība, cilvēkiem trūkst apziņas un sapratnes par to, kāpēc viņš to māca un kāpēc otrs to vispār mācās. Izpratne par sekām, kas rodas mācību procesā.
      • Izglītībai ir jābūt radošai + kreatīvai, ir jābūt iespējām sasniegt mērķi “ejot” pa citiem ceļiem. Jāļauj cilvēkiem domāt!!! (nevis atskaitīt).
      • Man izglītības sistēmā nepatīk tas, ka skolotāji atprasa daudz ko rakstiski, bet reāli maz mutiski – cilvēkiem pavājinās prasme runāt, prezentēt un argumentēt. Ja arī prasa, klasē lielākoties runā 4-5 skolēni un citi uz to paļaujas.
      • Patriotiskās audzināšanas trūkums. Labu, mūsdienīgu skolotāju trūkums. Valstiskās domāšanas trūkums (nepārzināšana).
      • Milzīgā nesakārtotība.
      • Jauniešiem neiemāca domāt un strādāt bez uzraudzības.
      • Izglītība jau skolās neiemāca jauniešiem atras savu virzienu un, iemesti studenta dzīvē, tie pat nezina, ko darīt.
      • Pārāk maz individuālas pieejas studentam / skolēnam – masām ir grūti pasniegt kvalitatīvi.
      • Skolā šobrīd bez maz vai nedrīkst izsaukt bērnu pie tāfeles, jo tas var viņu kaunināt (bērns audzināts siltumnīcas apstākļos). Mana sāpe ir tāda – attīstīt bērniem prezentācijas prasmes kaut vai tikai, lai viņi veiksmīgi pēc tam spētu pasniegt sevi darba intervijās. Ļoti ienāk tehnoloģijas; jāpievērš lielāka uzmanība savstarpējai cilvēciskajai komunikācijai un saskarsmei.
      • Izglītība ir pārāk orientēta uz mērķi, nevis apguves procesu.
      • Tieši augstskolās, kur cilvēki jau izvēlas savu specialitāti, ir daudz nevajadzīgu, ar programmu nesaistītu priekšmetu.
      • Studiju programmu pārklāšanās un neefektīva resursu noslodze.
      • Pārāk daudz ir manāmas Padomijas paliekas Latvijas izglītības sistēmā, mācīšanas un mācīšanās etiķetē.
      • Kāpēc nevar ieviest vienotu vērtēšanas sistēmu 1.-12.klasei? Ieteikums – likvidēt visas izglītības iestādes, kurās nenodrošina visu 12 klašu izglītību.
      • Izglītības sistēma Latvijā (īpaši augstākās) nopietni atpaliek no vairākuma vecajām ES valstīm!
      • Augstskolu programmu, kursu saturu pārklāšanās.
      • Trūkst mācību priekšmetu par inovācijām un pašreizējo situāciju nozarē, ko tu mācies.
      • Trūkst praktiskās nodarbības.
      • Reizēm nepatīk (kaitina), ka pasniedzēji runājot / lasot lekcijas, nepiedomā pie savas leksikas, izmantojot “ēēē” un “āāā” u.c.
      • Skolās jāstāsta par individuālās mācīšanās principiem, metodēm, iespējamajām problēmām, to risinājumiem, laika plānošanu.
      • Grūti ieviest inovācijas un skolotāji tām pretojas.
      • Skolēnu pašmotivācija mācīties un apgūt jaunas lietas ārpus skolas stundām, lai nodarbīnātu savu brīvo laiku, pēc mājas darbu izpildes.
      • Daudzas vidusskolas pienācīgi nesagatavo skolniekus augstskolām.
      • Pārāk liels uzsvars uz mācību vielas “iekalšanu”, bet gan uz likumsakarību novēršanu, rezultāta sasniegšanu, secinājumu izdarīšanu.
      • Kā sasniegt vienmērīgu attīstību vairākās jomās? Lai ceciestu citas. Ja gribu gan mācīties, gan strādāt pašpārvaldē, dažādās organizācijās, dziedāt korī u.c.
      • Man liekas nozīmīgi, ka tiek pēc iespējas vairāk iesaistīti skolēni mācību procesā un līdzīgi varbūt pat kā semināros.
      • Manuprāt, liela nozīme ir rakstura stingrībai un skaidriem mērķiem par sasniedzamo.
    Man liekas svarīgi, ka jauniešiem ir viedoklis un viņi meklē risinājumus, nevis “akli iet cauri sistēmai”. Atliek tikai uzvilkt zaļo, radošo de Bono cepuri un meklēt radošus risinājumus un alternatīvas!
Advertisements

Radošums : Tehnoloģijas

28.aprīlī LU Mazajā Aulā trīs manas audzināmās klases skolnieces vadīja mācību stundu, lai parādītu kādas stundas viņas gribētu savā skolā un kā parastu mācību stundu padarīt radošu.
Vairāk par šo pasākumu var uzzināt Iespējamās Misijas mājaslapā – apraksts un foto.

im_100428

Foto: F64

Šī 30 minūšu garā mācību stunda bija kā ierosinājums diskusijai par izglītību Latvijā, īpaši koncentrējoties uz Radošumu.

Diskusijā ļoti daudz komentāru bija par to vai radošums ar tehnoloģijām ir savienojams? Vai tehnoloģijas papildina vai izslēdz radošumu?

Es uzskatu, ka tehnoloģijas pašas par sevi neko nepadara radošu. Ja notiek sinhrona peles klikšķināša skolēniem kopā ar skolotāju, tad skolēniem radošā domāšana parādās tikai meklējot iemeslus kā tikt ārā no tādas klases.  Ja skolēniem ir jāuzspiež viņu izvēlētais variants uz balsošanas iekārtām, tas nav radošums. Taču tas ir reāls veids kā ieekonomēt laiku skolēnu pārbaudei, turklāt uzreiz saņemot rezultātus. Doug Lemov grāmatā "Teach like a champion" ir aprakstīta metode kā iemācīt skolēniem ātri stundas laikā savākt un nodot darbus klasē, kas, pēc aprēķiniem, ietaupa 63 stundas gadā, ko var izmantot, lai mācītos dziļāk, plašāk un vairāk. Daudzi skolotāji saka, ka viņiem nepietiek laika, lai mācītu radošumu – lūk ir tas laiks, kuru var ietaupīt, efektīvi izmantojot tehnoloģijas.

Šajā publiskajā mācību stundā mēs gribējām uzsvērt to, ka darboties ar tehnoloģijām nevajag mācīt tā, kā pierasts 20.gadsimtā – dodot instrukcijas par to, kādas funkcijas var veikt ar katru agregātu un uzreiz arī par tām visām pastāstīt. Skolnieces stundā parādīja kā viņas darbojas ar interaktīvo planšeti un uzreiz deva ar to darboties arī pārējiem. Neskatoties uz to, ka daudzi neko tādu nebija turējuši rokā, viņi darbojās intuitīvi un viņiem sanāca. Citam labāk, citam sliktāk, taču sanāca. Arī ar balsošanu nebija nekādas problēmas, turklāt, ja arī kādam rastos jautājums par lielo pogu, kas ir vidū, viņam būtu daudz lielāka interese dzirdēt atbildi, nekā, ja par visām pogām stāstītu pēc kārtas pašā sākumā. Turklāt – kā skolnieces darbojās ar visām ierīcēm! Jā, tas bija šovs, bet, ja skolēni var vadīt šovu ministru, ap 70 izglītības ekspertu un kameru priekšā, tad kāpēc lai skolēni to pašu nevarētu darīt klasē kopā ar saviem klasesbiedriem?

Read more of this post

Dr. de Bono savā vienkāršībā

Pirmdienas rītā koši raibā šlipsē un sarkanās zeķēs, tur viņš ir, Edvards de Bono, kārto savus 6 flomasterus, iestellē kodoskopu un dodas apsēsties un paskatīties, kas nu notiks. Pēc gandrīz stundas viņu stāda priekšā kā “spēcīgāks kā Arnolds Švarcnēgers, skaistāks kā Breds Pits un gudrāks, kā bija Alberts Einšteins… ”

6 domāšanas cepures gan ir domātas nedaudz citām nodarbēm, bet, manuprāt, ar tām būtu tīri jēdzīgi sastrukturēt to, kas šodien tur notika. Lai iet šāda secība:

imageimageimageimageimageimage

 

imageBaltā cepure (fakti, informācija)

Pirmdien, 26.oktobrī Rīgas Ekonomikas augstskolā notika ideju grupas „Radošuma pils” rīkota konference “Radoša domāšana un izglītība”, kurā piedalījās „Eiropas radošuma un inovāciju gada 2009” vēstnieks Dr. Edvards de Bono.

Konferences mērķis bija rosināt diskusiju par radošas domāšanas lomu izglītības un apmācības procesā, iespējām radošās domāšanas metodes ieviest Latvijas izglītībā un iepazīties ar Dr. Edvarda de Bono radošās domāšanas metodēm.

Konferenci ievadīja izglītības un zinātnes ministres Dr. Tatjanas Koķes, Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Dr. Anders Paalzow, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Dr. Roberta Ķīļa, uzņēmējas un programmas „Iespējamā misija” patroneses Ingrīdas Blūmas uzrunas par radošuma nozīmi un nepieciešamību Latvijas tālākā attīstībā.

Šajā konferencē Dr. Edvards de Bono vadīja meistarklasi, kuras laikā stāstīja par savām radošās domāšanas metodēm un to, kā tās ir ieviestas dažādu valstu izglītības sistēmās. Konferences gaitā tika prezentēti un lietoti Dr. Edvarda de Bono „Sešu cepuru” un „Laterālās domāšanas” koncepti, kas ir pazīstami visā pasaulē.

Read more of this post