Kas ir tā zināšanu un prasmju armatūra?

Pēc 10. klases Dabaszinību grāmatas prezentācijas izdevniecībā “Lielvārds” man vēljoprojām galvā sēž jautājums: “Vai visiem tas jāmācās?” Vairs ne tik ļoti par to, vai jāmācās fizika, bioloģija un ķīmija atsevišķi vai tīri labi būtu arī dabaszinības, bet tā plašāk par vai tiešām VISIEM TAS jāmācās. Ja 12 gados skolā mēs varam iemācīties kādu miljono daļu no pasaules zināšanām, tad kuru miljono daļu? Un vai visi vienu miljono daļu? Kāds no tā ir labums? Vienlīdzība? Kontrole, ka nepaliks neviens tukšpauris?  Neapšaubāmi saražot 30 000 vienādus izlaiduma modeļus katru gadu ir daudz lētāk un ērtāk. Vismaz īstermiņā noteikti. Taču man tas pats izaicinošākais ir pārdomāt, cik liela vieta tajā miljonajā daļā ir matemātikai. Man visapkārt ir un vienmēr ir bijuši cilvēki, kuriem matemātika bija top prioritāte un man tas ir iedzimis dzimumzīmēs tā nemaz arī nekad nepajautājot sev, kāpēc? Es varu pamatot ar simtiem piemēru, kāpēc cilvēkam būtu nepieciešama matemātika, taču pamatot, ka PILNĪGI VISIEM būtu nepieciešama matemātika es nevaru. Varbūt, ka var būt veiksmīgs scenāriju autors, sprinteris, vijolnieks, burātājs, fotogrāfs, dzejnieks vai dažādu citu sportu, mākslu vai tā saukto radošo profesiju darbonis, tā īsti par aritmētiku vairāk arī neizmantojot?

Man tas šķiet brīnišķīgi, ka mani tagad jau kā zivi, atkal iemet tajā pašā ūdenī, lai saprastu, kas tad ir peldēšana citiem dzīvniekiem, kuriem nav ne spuru ne žaunu.

 

Mana audzināmā 10. klase (humanitārā) uz jautājumu : “Kur man tagad noder vai nākotnē noderēs matemātika?” atbild tā:

Man matemātika noder sadzīvē, piemēram veikalā. Arī nākotnē tā turpinās šo misiju.

Šobrīd matemātika man noder, lai kaut ko saskaitītu, bet visi sīnusi utt. man tagad nekur nav vajadzīgi, jo nestrādāšu tādā profesijā, kurā katru dienu man viņus vajadzētu aprēķināt.

Braucot jūrā, jāzina braukšanas leņķis, bet, manuprāt, kuģim ir kompass, ka leņķi nav tik svarīgi zināt.