Mani 12.klases skolēni dabaszinību stundā pēta WiFi

Dobeles Valsts ģimnāzija un skolotājs Gatis Narvaišs jau otro gadu pēc kārtas iesaistās Iespējamās misijas un Lattelecom rīkotajā tehnoloģiju nedēļā “Tehnoloģijas dzīvei!”. Pagājušajā gadā skolēni taisīja televīzijas antenas (vairāk – šeit). Šogad galvenais uzsvars projektā bija uz bezvadu interneta darbības saprašanu.

 

Projekta mērķis ir dot iespēju skolēniem fizikas stundu laikā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praksē un demonstrēt skolā iegūto zināšanu izmantošanu ikdienā. Tādā veidā skolēniem tiek veicināta interese par fiziku un sekmēta jēgpilna tehnoloģiju izmantošana mācību procesā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar vadošo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju SIA Lattelecom.

„Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir mūsdienu cilvēka, katra skolēna ikdiena. Tehnoloģijas nevar aizstāt skolotāju, taču tās var kalpot par ļoti iedarbīgiem darbarīkiem efektīvam un katru skolēnu iesaistošam mācību procesam. Mācību procesam ir jāmainās. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, jāļauj skolēniem darboties pašiem – risināt problēmas, analizēt informāciju, sadarboties,“ atzīst Zane Oliņa, IM programmas attīstības vadītāja.

Dobeles Valsts ģimnāzijā 12.b un 12.k klases skolēni dabaszinību stundās veica dažādus uzdevumus:

DSC_0182_thumb[1]

Pētīja skolas bezvadu interneta ātrumu dažādās skolas vietās, uzņēma laiku, cik ātri atveras viņu visbiežāk lietotās mājaslapas. Galvenais skolēnu secinājums: skolā ir diezgan ātrs internets, taču vietās, kur signāls ir vājāks, mājaslapas ielādējas par 10 reižu ilgākā laikā.

Read more of this post

Advertisements

Skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšana – apraksts

Man šķiet, ka pirmais priekšnoteikums, lai skolēni patstāvīgi mācīties ir sajūta, ka viņi ir atbildīgi par procesu, par savu darbu, ka neviens viņam neskatās uz pirkstiem un nesaka, ka viņš dara nepareizi, bet ļauj darīt pēc sava prāta un atbalsta. Tāpēc arī es lieku uzsvaru uz prasmēm uzņemties atbildību, izvēlēties, plānot laiku, analizēt informāciju un komunicēt.

clip_image002

Dabaszinības

Dabaszinības skolēni lielākoties ir izvēlējušies tāpēc, ka viņiem nepatīk ne fizika, ne ķīmija un bioloģija tā pa pusei, līdz ar to, lai skolēniem būtu interese, mācības ir jāveido pilnīgi citādas, nekā viņiem ir bijušas pamatskolā šajos priekšmetos. Es nolēmu, ka prasmes un attieksme pret zinātni ir daudz svarīgākas par zināšanām, tāpēc arī plāns ir balstīts uz prasmēm. Papildus jau iepriekš minētajām, skolēni attīsta prasmes veidot video, audio, prezentācijas, uzstāties publikas priekšā, debatēt, meklēt informāciju, sadarboties, argumentēt, lietot IT.

Informātika

Informātika ir priekšmets, kur pārsvarā attīsta prasmes darboties ar datoru. Es uzskatu, ka dators ir tikai palīgrīks, pildot uzdevumus, tāpēc arī izveidoju uzdevumu, kura izpildei ir nepieciešams attīstīt datorprasmes informācijas meklēšanā, blogu veidošanā, prezentāciju veidošanā un virtuālajā komunikācijā.

Kā izveidot savu klasi par izcilu klasi?

Šajā vasarā mēs, 3 skolotāji no Iespējamās misijas (Dana Kalniņa, Dina Sarceviča, Gatis Narvaišs), uzsākām darbu starptautiskā izpētes grupā, ko organizē Teach For All ar galveno fokusu uz izcilām klasēm. Kopā grupā mēs esam 11 skolotāji no Anglijas, Libānas, Igaunijas un Latvijas.

Šīs izpētes grupas ietvaros mēs katrs savā klasē mācību gada garumā veiksim darbības pētījumu, mēģinot pielietot un ieviest metodes, kuras dotu skolēniem vairāk. Par to, ko nozīmē “vairāk” mums bija dziļas diskusijas, taču, ņemot vērā dažādos apstākļus un vajadzības valstīs, kurās mēs mācām, vienojāmies par kritērijiem, kas raksturo izcilu klasi 21. gadsimtā. Visa mācību gada garumā mēs savstarpēji dalīsimies ar savu pieredzi, izmēģināsim veiksmīgākās metodes dažādās valstīs, dažādu vecumu skolēniem, lai saprastu, vai ir metodes, kuras nes labus rezultātus gan Lībijā, gan Latvijā, gan sākumskolēniem, gan vidusskolēniem.

Tikšanās laikā Nešvilā, ASV, mēs vienojāmies par kritērijiem, kas apraksta izcilu klasi (tie ir pieejami zemāk), vērojām stundas dažādās Nešvilas skolās (privātskolās, valsts skolās, sākumskolās, vidusskolās), runājām ar skolu vadību, skolotājiem un skolēniem. Mēs gribējām saprast, kā atšķirt izcilu klasi no labas klases un kāda informācija ir nepieciešama, lai kvalitatīvi izdarītu secinājumus.

Tikšanās laikā mēs vienojāmies par to, ka tādu klasi kur skolēni labi un ļoti labi apgūst ar priekšmetu saistītās zināšanas un prasmes, varētu sauktu par “labu klasi”. Izcila klase ir kaut kas vairāk. Izcilā klasē skolotājs māca skolēniem prasmes, piem. atbildību, sadarbību, kuras skolēniem noderēs gan skolā, gan arī pēc tās. 21. gadsimtu raksturo mainība, līdz ar to, skolēniem jābūt spējīgiem mainīties, pašiem mācīties jaunas lietas. Izcilā klasē skolotājs spēj motivēt skolēnus, lai viņi grib būt izcili un mēģina izdarīt vislabāko, ko viņi spēj. Izcilā klasē skolotājs parāda skolēniem pasauli visā tās dažādībā un parāda daudzās jēgpilnās un noderīgās iespējas, no kurām katrs skolēns sev var izvēlēties visatbilstošākās.

Šie, mūsuprāt, ir kritēriji, kas raksturo izcilu klasi:

  • Skolēni sadarbojas, lai sasniegtu vienotu mērķi.
  • Skolēni izaicina sevi un savus uzskatus.
  • Skolēni saprot vērtību un mērķi tam, ko viņi dara, gan nākotnei, gan arī plašāk.
  • Skolēniem ir gandarījums par to, ko viņi dara skolā.
  • Skolēni tiecas sasniegt vislabāko rezultātu, kādu vien viņi spēj.
  • Skolēni uzņemas atbildību par savumācīšanos.
  • Skolēni prot dot konkrētu, strukturētu atgriezenisko saiti, prot saņemt atgriezenisko saiti un to pielietot.
  • Skolēni prot kritiski un radoši domāt.
  • Skolēni prot izskaidrot un modelēt viņu domāšanas procesus.
  • Skolēni pārzina savas stiprās un vājās puses.
  • Skolēni, kuri kaislīgi iestājas par kādiem jautājumiem, proaktīvi meklē pārmaiņas vai arī tic pārmaiņu iespējamībai.

Lai rezultāts no šī pētījuma būtu vērtīgāks un noderīgāks, aicinu ikvienu dalīties savā pieredzē, ieteikt, kritizēt un komentēt.